Viena lapa - Post a comment

jā atkāpies, es arī ar visu savu piena paku bagāžu minstinos un mīņājos, kur tad man tagad vaigu pagriezt pret sauli, šitā un tā, nokrekšķinos, salieku kreklu biksēs, mīdos un grozos, tāds kā tirgotājs pie lāvas, kamēr vienā brīdī dakstiņi sāk lidot virsū kā mehāniski izšauti diski, lai mednieki var trennēt roku un aci, bet vispār jau es šodien labi izgulējos, jau uz mošanās laiku pēc kādām divpadsmit stundām miegā vēl jutu, ka jā viss tagad iet pareizi, nevis ka vislaik jāskrien kaut kur un nav laika atpūsties. aizvakar nogulēju četrpadsmit stundas un to es uzslavēju uz pēdējā laika notikumu fona. nez, uzrakstīt neko nevar tikai tad, kad uzskata, ka viss, ko pateiks būs tizls, bet es sevi piespiežu uzrakstīt kaut vai šo domu, jo tā nav opcija sevi šaustīt, tā jau tik nīgrumā var gremdēties. forši ka tev tāda draudzene ņujorkā