|
Te sākas. Kas ar klausuli rokā staigā pa istabu lieliem logiem un
gariem galdautiem mēs viņam piezvanām un stāstām, ka galds ir klāts,
ka krelles ir šeit un ka viss telefona vads ir ap manu pirkstu nopirku
papriku šodien tirgū gāju pa ielu un celofāna sievietes no lielajiem
vaintorgiem pāri paviljoniem mani sveicina es saku redīsu valodā ir
nonācis kāds akāciju zēns kuram ir piemirsies mājas durvju kods viņš
klepo un grib gulēt tev azotē tieši tagad es viņam piezvanu un saku,
ka manas iekšas ir atteikušās pārstrādāt aklo sklerozi ir viņam arī
vienreiz piemeties saistaudu birums ja jau viņš man nevar atbildēt uz
telefonu un es viņam saku taā parkā pie baložiem sēžot tu atsēdēsi
savu pakaļasti un visi tavi karjeras gadi būs uz šaha dēlīša un tad
varēsi iet lasīt pudeles nevis krāmēt dēļus un es viņam saku saskaiti
labāk pats savas anālās iedvesmas lai tajās visiem būtu labas iesnas
un ko tad mēs te vispār runājam ja neviens nevienā neklausās es būšu
tas arbitrs kas liks savu roku uz likuma sasmejieties visi kopā
salašņas un pīcku zēni jums ir tā iespēja šodien izklīst pa mājām un
tinaties ellē ratā ar savām balsīm ja jūs nevarat novērtēt manus
plivinošos epitetus tad ieskaujieties kaut vai sazīmētajā iesmu
valstībā es gribētu jūsu komentāru nokomentēt gar šaursliežu dzelzceļu
šorīt viens stacijas perons gāja es viņam iebikstīju sānos un viņš no
manas iesmu pagatavošanas bija sev dzīvu cilvēku paciņā attaisījis un
es viņam saku ka nebijis tevis te rītparītdien es tev būtu vienu mušu
atnesis no visas tavas sklerozes nekas nebija palicis ja teici savus
atvadu vārdus ar pēdējā vilciena iekšējām telpām un es viņam arī
iebikstīju sānos un sapratu ka nebija viņš nekāds cilvēkēdājs bet gan
visparastākais pogcaurums ko nebija nemaz tik viegli atrast ja visi
strautiņi uz tevi skatās un es viņam arī ierosinājuma veidā apvaicājos
bet tas tikai atgaiņājas un saka nē un nē jā bēt vai jūs bijāt
pietiekami lielā iztrūkumā lai par to spriestu no saviem dēkainajiem
apartamentiem kad man vien jau bija pa parku sērmuliņu dzenājot
sanācis raudiens par visiem tiem sērdieņiem kas izbeidz savas dzīves
nesapratuši dīkstāves cenu kad labi iekārtotā saimniecība ir vienīgais
radugabals kas tev varētu palīdzēt arī neēdušam palikt pie dzīvības un
nesaskarties ar fizioloģiju kas to vien tik gaida lai noniecinātu
dvēseles atstāto augmentējumu bet es taču viņam saku ka pa visām ziedu
saknēm bija viņš savos izrakumos somnambulu kaut kādu saracis un uz
konču papīriņiem viņš man esemesku atsūta lai es viņam nojaucot torni
pie durvīm es viņam arī pasaku kā večiņa pasaka saviem čiepstētājiem
lai tie visi kā viens tomāta rindā stājas ja vispār grib kaut ko vēl
izšķilt savādāk plāni klāsies visām šķiltavu pildspalvām un citiem
lupatu lēveriem. pārtraukums translācijā. nē, nu jā viņš jau viss no
vienas vietas ar tiem dēstiem nosēts kad viņam ieelpojas par to
ārzemju komandējumu es viņam jau uz fizionomijas varu saskatīt visas
tās pēdas kas gājuša spāri torņkalna kapiem es viņam saku cilvēk
mīļais nu nevar taču noslēpt visu pārdaugavas sastrādāto čupiņu
paliekas ar vienas vienīgas tērcītes palīdzību un ja vēl jūs esat no
mizansēnas inscinēti tad es jums pateikšu sveika vasara bet mani viņš
vispār nepasveicināja izcili pretīgs tipiņš skraida ar galvu kedās
saceltu un nevar vien apmierināties ja tam nav viss ampluā vienās
driskās es viņam arī saku nāc pasēdi pie mana galdiņa bet viņš tikai
ņētak ņētak nu tad arī lai iet uz savu bistro kafejnīcu un lūr tur u
muļķenēm vai babļikiem kas man par visu to ir redzētā varā nosēdies kā
tāds mielasts pēc piedirstas gultas. |
|
Uzbekija ir skaista valsts bet bez tās var arī iztikt un es varu
iztikt bez tās īpaši labi šajos gadskaitļos ja man piedāvā berzēt acis
es tev visam nepieskaros bet tikai dāsni aprobežojos ar vienu vienīgu
tēzi sev par labu un kaunu ir gan arī viens labāks iemesls tieši šajos
apbalvojumos un vienas dienas saistaudi bija viņam ļāvuši izsmelt
dzīves kailos iegrāmatotājus un saslaucīties par papīra tarbām ar
dzīves laikapstākļos iedzīvināto saistaudu birumu ja tam visam bija
kaut kāds sakars ar meistara brīnumaino daiļavu uz apaļumu Klondaikas
iegrāmatojumu bāzes es biju viņa dzīves ciklos kaut kāds brošūras
savervelējis uz treknā leikoplākstera un tagad tikai kliboju cauri
visam diedelnieku ciemam ar pašiem svešākajiem priekšplānā un deviņos
vakarā pat ierodas centīgais ansis ar sevi piedzimis vienā kreklā un
delnā turot dzīves spodrības mērītājus ar gaismas birumiem visos
kaktos tas izskatās pēc rotkaļu joka ar vienas mizanscēnas likvīdajiem
aktīviem es tam nevaru iespurgt pautā. |
|
No paša oderes neatdarināmais skotu puika ar svētā Jāzepa mariju
antuaneti zem rokas ar Klaipēdas snovošanas kluba organizētās
manifestācijas iezīmēm sejā viņi izkāpa uz putuplasta skrejceļa un
pacēla labo delmu.
Jau izsenis viņu taisnā zarna bija viņus vervelēt vervelējusi apkārt
pa pasauli lai tajā iestiprinātu kādu pūkainu tīrradni bet nu bija
pienācis tas laiks izlikt savas sadzijušās auras iekonservētā anambāļa
rīklē kā pēdīgās dzīslas aiz košajiem aizkariem noplīvojot garām
kontroles gaitenim.
No visām pusēm saradās mazbērnu armijas un taisīja sliežu dzelzceļus
lai tajos iesprostotie saprastu savas nianses arī bez visa binoklī
ietvertā sižeta. Tikai retais bija sapakojis savu sodrēju klonus un
gaidīja Tērvetes purvā ar stopu antonovku ja tam bija kāds sakars ar
Turaidas rozē slēpto akronīmiju bet visdrīzāk ka nebija.
Jau no gaiteņa sienām varēja dzirdēt klepojam gaiteņa saimnieku ar
biezo stiklu laistāmajiem gandarījumiem viņš lēkāja pāri iekurtajām
rozīnēm un speciāli tēlniecībā pasūtītā siltā džempera arodos
sasummēja kādus tur nu bija sanesuši apmetumus. ja jūs rakstāt par
partizānu plikdibenēm tad zināt ka tikai no skaistā vien nepaģērēsi
bet ja zināt kā izlocīt savas svētās pakaļas tad zināt ko laika ritumā
biji būs un saberzi viss. |
|
Anālais joks viņu nepanāca un nesasēja skudrupūžņa violetajos atrunu
arumos ja tas vēl nebija saķīķerējis piecus precību amuletus aiz
vienas garšaugu pāksts bija atnācis pat tāds kā skudru tērētājs un
iedzinis miskastes ērā dzeramo sodu pa kuru tecēja laukā putnubiedēkļu
laivas.
Jau no paša rīta bija tāds kā skaudības apgredzenotais austrumu
iestiprinātais bet vispār ne par ko neatbildīgais liekais svars no
mizanscēnas nokritis un ar blīkšķi putraimos iekritis aplipis viss
diedelnieku asaru un tagad skaudīgi veras televizorā bet nespēj
iegaumēt ciparisko atskaites kulmināciju kad no vienas turpraides
iznāk divas atpakaļgaitas un beigās vēl pa zobiem ar amuleta
brokātiem.
Ja jau cikls tagad tikai sācies tad ievelciet viņam acīs kodaļu un lai
aizvērtā diendusa viena tiek galā ar pēcgaršas blusām vai arī ja jūsu
vimpelis ir dimpeli iesmēlis tad izlejiet uz brokāta sarkano koku es
jums iešūšu skapī perturbances lokomotīvi un tad varēsiet jāt uz govi
ja vien spēsiet pacelt savas aknu pēcpuses.
Ja sitīsies visi logi ārā no tām jūsu pēcpusēm tad arī skaidri
sarakstīsiet visas pēdējās filmas ar izklaidus klātu galdu pa
pirkstiem dabūs un tad stutēs sev zuti biksēs iegaumēs adresi un
atnāks ar plīts kruķi iztaisnot redīsus uz jūsu deguna ir
iestarpinājums ar krējuma recepti bet bez tā tālākā līmeņa taimauti
pārtop par spiritistu onkuļiem ar klozetu uz galvvidus izeptu rozā
klozetu lai vienradžiem būtu kur dēt olas. |
|
Farmakopodelēja un arī izlēja vienu cara svina monētu pēc svara tādu
uz kilogramu rūsējušu naglu bet varētu arī ar aizturi izcirkulēt cauri
rotācijas gredzeniem lai tajās piltuvēs sakrājas kaut kāda nauda ar
savu vērti lai tā cērt pa disku un lai griežas disks tas pretī savai
atsperei kas gaida to pie amoliņa sētas un tad atcērt sen bij laiks.
Kad ierodos nospodrinātais skurstenis jau ir iemantojis saviem
biedriem piemītošo aklumu pēc visa raudzīties tikai dūrē sažmiegtu
akordu un tad arī iznāk tas rūsējušais tērauds ar atpakaļgaitas
spoguli rokā turas pie apvāršņa kā tāds zēns bez micēlija sapinies
savos matos un ērkulos kankarējas kamēr atkrīt pret atzvelnti un prom
ir pa rīta rasu izlicies izrādās ka neklepo pret vēju bet
diedelniekiem visas bikses pogcaurumos un dīkstāves biļetenos ka nevar
pat pacelt olu no plīts ja gribas iemērkt roku etiķskābē tad kaut vai
zvejo ornamentu ārā no dobes lai tas uz ilgviļņa līgojas kā
selektīvais cielavu maiss.
Un tad arī atvērās tas karstasinīgais duršlaks kas bija gulējis uz
ciņa un nekad ne pa ausu galam nepaceltajā abeļdārzā tas bija tādu
parikti savā padomā sakonstruējis ka ik katram ienācējam zosādas
radītais elektrolādiņš ļāva iegaismoties septitās debess astotajā
pulsācijas emblēmā un tad arī tie zaļie lādiņi viņam ļāva koķetēt ar
spiritistu atrunāto brīža locīšanu pēc gribas un prāta ja vien tam zem
smiekliem nebija kāds pabružātais ielicis Skotijas karogu ko tas
nebija izdarījis tātad viss kārtībā.
Bet pa to laiku jau no jauktajām asinīm vien bija skaidrs ka
kliedzošais empīrisms varētu arī saviem sviedriem kaut ko paveikt
tādēļ jaunatvērtajā kurtuvē pie baznīctorņa ērmīgās ermoņikas ēkas
izlicies par saistaudu tirgoni viņš bija apgūlies zem tramvaja
remontierēt kādu nebūt kastīti kad izdzirdis bremžu izdzišanas signālu
un meties uz centra dzīvokli pēc sava vīstokļa kurā esot bijis kaut
kas rakstīts svarīgs un tad nu tas viss pogcaurumos skrējis atpakaļ uz
brīvības ielas moteli un tajā midzenī tā savandījies dzijā ka nav
spējis izciest mocības laidies lejā no trešā stāva tieši piesmakušās
tantiņas apskāvienos kas ar humpīti viņu bija aicinājusi no liela
attāluma un tagad nu tur abi bučojās uz stūra kā kolhoza laikos būtu
par moskviču kāvušies tad tagad rakstu zīmju skaitā apjukuši nezināja
kuru rāda bet kuru māna tādēļ jau tas malkoviņš viņiem bija pa iemutei
iedāvinājis lai tie nestāv lietavās un netērē savu tīro laiku uz jūtām
kas apirktas netiks pat lombardierī par klepus zālēm un lieveņa
lakmusiem. |
|
Izvēloties ierobežojošos ciklā sistos vai arī mazliet iebalzamētos es
ieteiktu tā teikt sauciet to kā gribat redzat ir šāds tāds aerosols
mūsu mētelī šeit istabā sakustējies kā ciklam pienākas tas ir no
vienas oderes par sienas dekoru par kaut ko tik pat simpātisku kā
jērādas dīvāna pārsegs jau tajā kantainajā stūrī vien kā brīdis
vienpatis tas līksmi tecēt sācis un taisa gubiņu pie pigora un amorālā
dēmonā kā dinamitā ekonomikā starp disciplinētiem demokrātijas
pārstāvjiem līdz iedzimtajiem cilvēkiem dilemmas mācības apoloģētiem
un visiem citiem šiem dīkdieņiem kas nav nekādu kaepeiku vērtā cirstā
kursa minētā un diendusa ir itin visā kas kustas starp dīķi un stārķa
ligzdu ja tam visam vēl pa starpu lielgabala apaļumi kustas gausi pāri
šosejām un linu alejām kā plebeji tie saskandina glāzes un izlietajā
ruma avotā ir arī kādas nezināmas gāzes bijušas starp starpslāviem un
biešu grēdām pārstrādātā rūdījumā no viltus izvilktā ar svilpi
izsvilptā lieganajā cērmju kur tas redzēts tas ir cienāts tas ir
cienasta viesis izcienājiet viņu pa tīro es tūlīt atgriezīšos.
Ienesas studijā visas viņa putu kastes savandītas un arī sandalēs kāds
mēslu čupu uzjundījis un tas tagad pēc kā izskatās? Nekā noteicošāka
par šīm zampām nebija redzēts uz jūsu ielas mazliet betona izlijis tas
būs no nacionālās bibliotēkas pārpalikuma stāvās lampās kā grēdu
armijās es jau viņam visas vīles izšuvu un tad ar autostopu gājputniem
tālākā punktā pieskāros ar Pēterbaznīcas cikliem ir viens man vēl
kabatā kā baterija ermoņikas arodā jau tagad redzat to uz stūra ja tam
visam ir kas pieklājīgs vēl sakāms tad to arī pasakām kā sacīt jāsakām
un tad jau arī ieraugām cik daiļas miskastes visapkārt gaismu dod no
savām rokām apslacītām duļķes omām jau tas visam ir no vienas vietas
pieprasīts un tagad arī strutas sakasītas vienā lielā pilē izkrīt
pusceļā starp durvju virēm un no mūsu lielskungiem tas paģēr samtu ja
tam būtu bikšturī kas gredzenots un līksms.
Bet tikmēr pustumsas puisītis laiski laizīdams sava galda kājas ir
ienesis pieliekamajā gaistošas cerības radīto plīvuram piestāvošo
kunkstu ēnas un arī tas nebija no stereotipiskajiem graudaugiem
aizlienēts bet gan pa taisno no prototipālā gambīta kā derviša nāve tā
aizlaidās garām mūsu māsīcas logiem un resnajos tesmeņos spriedze kā
pavardā iedzēla skaustam un sadūra pūsli jau tagad tas iztecēt spētu
bez mitas ja vien tam spuldzīte ieskrūvēt neliktu savu mazo abažūriņu
uz pikantajām kājelēm vienviet un tai pat sekundē kad gruveši no
plauktiem krita un zem sevis lielisko lidostu aprakt spēja ar vienu
vienīgu kūpošu dūmaku kā klajiem smiekliem veikalnieka sejā parādās
kāds harmonālis lai tajā ievīstītajā taukpapīrā sazīmētu kādu āderi
bez tādas jau pat smieklā nekrist ja tam sava ādere nav minēta
enciklopēdijā jau nu tiešām tā nav minēta nemaz nerunājot apklusinātā
balsī paziņojot un skaļruni prom metot es jumsīm talkā nākdams
radiotauri kūpinādams neko no ādas dīvāniem nesaprazdams ir jau arī
kam piekasīties. |
|
Vēl tāds neliels elements piebilstams jūtos visai labi šajā samta
kleitā ja tā itin labi pieguļ manam augumam un varu tiešām teikt ar
pilnu seju ka zem šīm skaistajām uzsvārcēm man guļ paklausīga būtne
bez kuras palīdzības itin ne spuldzīti nedz arī kādu diega spolīti
nespētu ieskrūvēt šai aprūsējušā dabas parka soliņā ja tam būtu kāds
atvērums kurā egles diegi sadiegti un šūpolēs pakārti varētu uz mani
kaut visu dienu skatīties un vērties kā diegi spolēs veras tā diegi
adatās un adatas diegiem visai apvārsnī iesvētītai kā jau tas bija tas
būs tas bijis ir izbīlis viens šeit kreklā palicis un gaida savu
cakaino samtu ierodamies uz aplodas ir arī galodas un iešļūcamās čības
bet tās pa mežu sabristas tagad varbūt lietū sūrst ja tam ir kāds mērs
tad tas ir tas mērs ne cieņas bet atpalicības irgojošā patmīla ja pat
savas mantrausības klausīts draugs nav spējis no apvidus auto ar
izkapti izkāpt un sasveicināties sausiem smiekliem ķerties bārdā un
plēst starp sienām atstāto cilvēku plakātus ja tam ir kāds
kolekcionēšanas tiks piemests pie pagaldes jau tajā vien simtiem
cilvēku var savu būtību sazīmēt ja tiem no skoča izgriež skolotāju un
pielīmē pie brillēm ciklopam līdzīgu palīdzīgu roku kas ar to vien
nodarbojas kā šokolādē šmeku uz apvidus auto stūres un spoguļa un tad
arī pa līdzenu vietu nevar nobraukt ja kāja šļūk tad šļūk tad uz
skrejdēļa vari pārcelties un kleitu sacelt gaisā lai putekļi acīs
skriedami ierauj arī kādu nāsi. |
|
Diakritiskākais no viesiem bija ģērbies melnā uzsvārcī vienā rokā tas
turēja cukurūdens glāze bet ar otru roku trīdamies gar flīģeli bija
nonācis līdz namsaimnieka guļamistabai un piekārtojis parūkā paslēpto
tetovēju rulli ienāca meklēt vienu no tām abažūrām ar kuriem
skruļļainos matos iedēstīts kanārijputniņš iznācis avīžu kioskā meklēt
padzērienu priekš savām iekšējās stimulēšanas tabletēm ir saņēmis
pasta sūtījumu kura izvilkšana no sarežģītajiem labirintos
iestiprinātajiem spīlējumiem varētu prasīt kādu izsmalcinātu prātu
tādēļ arī viss šis uzstādījums attiecīgajā vietā izvietots bez mitas
atkārtots pagānu ģimenēm uz iegalvošanu nodots priekšzīmīgā
autoģenēzes speciālista priekšauts viss ar putekļiem sašauts tad nu
ņem un labo adi tamborē un boksterē kamēr boksa cimda mačs ir saskaiti
tagad visas tās puna vietas kas tevi atstājušas kā nosēdumu pretēji
ieilgušajam lietavu cik tu runā tik tu runā ja tu nerunā tad izrunā
starp citu cik tu ērmoti ēd šo ermoņikas kluci gabalu pa gabalam baro
iekšā autoradaru un tagad pat esi piešāvies atšautā pakaļā pakarināt
dzenskrūvi un brīvi vārtīties pa ostu un kad pienāk pasažieru laime
izciet savu sodu starp elektroniskiem taloniem iemests lielā tilpnē
zem vietnes kur tu kādreiz rēci tagad piemiņas plāksne zelta burtiem
iedrukāts dunku laikaposms tavu rindu izlabotais ribu veidojums ja
saka ka tas skaisti izskatās tad ieguldītais darbs noteikti gribētu uz
sevi paskatīties kā uz kaut ko zili piktu ja tam durklis vēderā ir
bijis visu laiku kamēr tas ar durkli rokā skrējis visiem maziem
arābiem un zvēlis musulmaņu kuilim smaida vietā atstājis tas dieva
dotu rēcošu apustuli ar kreili un vietniekvārdu vienā pusē bez biksēm
otrā pusē un pa vidu ķēmu. |