Viena lapa - Post a comment

Te sākas. Kas ar klausuli rokā staigā pa istabu lieliem logiem un
gariem galdautiem mēs viņam piezvanām un stāstām, ka galds ir klāts,
ka krelles ir šeit un ka viss telefona vads ir ap manu pirkstu nopirku
papriku šodien tirgū gāju pa ielu un celofāna sievietes no lielajiem
vaintorgiem pāri paviljoniem mani sveicina es saku redīsu valodā ir
nonācis kāds akāciju zēns kuram ir piemirsies mājas durvju kods viņš
klepo un grib gulēt tev azotē tieši tagad es viņam piezvanu un saku,
ka manas iekšas ir atteikušās pārstrādāt aklo sklerozi ir viņam arī
vienreiz piemeties saistaudu birums ja jau viņš man nevar atbildēt uz
telefonu un es viņam saku taā parkā pie baložiem sēžot tu atsēdēsi
savu pakaļasti un visi tavi karjeras gadi būs uz šaha dēlīša un tad
varēsi iet lasīt pudeles nevis krāmēt dēļus un es viņam saku saskaiti
labāk pats savas anālās iedvesmas lai tajās visiem būtu labas iesnas
un ko tad mēs te vispār runājam ja neviens nevienā neklausās es būšu
tas arbitrs kas liks savu roku uz likuma sasmejieties visi kopā
salašņas un pīcku zēni jums ir tā iespēja šodien izklīst pa mājām un
tinaties ellē ratā ar savām balsīm ja jūs nevarat novērtēt manus
plivinošos epitetus tad ieskaujieties kaut vai sazīmētajā iesmu
valstībā es gribētu jūsu komentāru nokomentēt gar šaursliežu dzelzceļu
šorīt viens stacijas perons gāja es viņam iebikstīju sānos un viņš no
manas iesmu pagatavošanas bija sev dzīvu cilvēku paciņā attaisījis un
es viņam saku ka nebijis tevis te rītparītdien es tev būtu vienu mušu
atnesis no visas tavas sklerozes nekas nebija palicis ja teici savus
atvadu vārdus ar pēdējā vilciena iekšējām telpām un es viņam arī
iebikstīju sānos un sapratu ka nebija viņš nekāds cilvēkēdājs bet gan
visparastākais pogcaurums ko nebija nemaz tik viegli atrast ja visi
strautiņi uz tevi skatās un es viņam arī ierosinājuma veidā apvaicājos
bet tas tikai atgaiņājas un saka nē un nē jā bēt vai jūs bijāt
pietiekami lielā iztrūkumā lai par to spriestu no saviem dēkainajiem
apartamentiem kad man vien jau bija pa parku sērmuliņu dzenājot
sanācis raudiens par visiem tiem sērdieņiem kas izbeidz savas dzīves
nesapratuši dīkstāves cenu kad labi iekārtotā saimniecība ir vienīgais
radugabals kas tev varētu palīdzēt arī neēdušam palikt pie dzīvības un
nesaskarties ar fizioloģiju kas to vien tik gaida lai noniecinātu
dvēseles atstāto augmentējumu bet es taču viņam saku ka pa visām ziedu
saknēm bija viņš savos izrakumos somnambulu kaut kādu saracis un uz
konču papīriņiem viņš man esemesku atsūta lai es viņam nojaucot torni
pie durvīm es viņam arī pasaku kā večiņa pasaka saviem čiepstētājiem
lai tie visi kā viens tomāta rindā stājas ja vispār grib kaut ko vēl
izšķilt savādāk plāni klāsies visām šķiltavu pildspalvām un citiem
lupatu lēveriem. pārtraukums translācijā. nē, nu jā viņš jau viss no
vienas vietas ar tiem dēstiem nosēts kad viņam ieelpojas par to
ārzemju komandējumu es viņam jau uz fizionomijas varu saskatīt visas
tās pēdas kas gājuša spāri torņkalna kapiem es viņam saku cilvēk
mīļais nu nevar taču noslēpt visu pārdaugavas sastrādāto čupiņu
paliekas ar vienas vienīgas tērcītes palīdzību un ja vēl jūs esat no
mizansēnas inscinēti tad es jums pateikšu sveika vasara bet mani viņš
vispār nepasveicināja izcili pretīgs tipiņš skraida ar galvu kedās
saceltu un nevar vien apmierināties ja tam nav viss ampluā vienās
driskās es viņam arī saku nāc pasēdi pie mana galdiņa bet viņš tikai
ņētak ņētak nu tad arī lai iet uz savu bistro kafejnīcu un lūr tur u
muļķenēm vai babļikiem kas man par visu to ir redzētā varā nosēdies kā
tāds mielasts pēc piedirstas gultas.