Viena lapa - Post a comment

No paša oderes neatdarināmais skotu puika ar svētā Jāzepa mariju
antuaneti zem rokas ar Klaipēdas snovošanas kluba organizētās
manifestācijas iezīmēm sejā viņi izkāpa uz putuplasta skrejceļa un
pacēla labo delmu.

Jau izsenis viņu taisnā zarna bija viņus vervelēt vervelējusi apkārt
pa pasauli lai tajā iestiprinātu kādu pūkainu tīrradni bet nu bija
pienācis tas laiks izlikt savas sadzijušās auras iekonservētā anambāļa
rīklē kā pēdīgās dzīslas aiz košajiem aizkariem noplīvojot garām
kontroles gaitenim.

No visām pusēm saradās mazbērnu armijas un taisīja sliežu dzelzceļus
lai tajos iesprostotie saprastu savas nianses arī bez visa binoklī
ietvertā sižeta. Tikai retais bija sapakojis savu sodrēju klonus un
gaidīja Tērvetes purvā ar stopu antonovku ja tam bija kāds sakars ar
Turaidas rozē slēpto akronīmiju bet visdrīzāk ka nebija.

Jau no gaiteņa sienām varēja dzirdēt klepojam gaiteņa saimnieku ar
biezo stiklu laistāmajiem gandarījumiem viņš lēkāja pāri iekurtajām
rozīnēm un speciāli tēlniecībā pasūtītā siltā džempera arodos
sasummēja kādus tur nu bija sanesuši apmetumus. ja jūs rakstāt par
partizānu plikdibenēm tad zināt ka tikai no skaistā vien nepaģērēsi
bet ja zināt kā izlocīt savas svētās pakaļas tad zināt ko laika ritumā
biji būs un saberzi viss.