Viena lapa - Post a comment

Farmakopodelēja un arī izlēja vienu cara svina monētu pēc svara tādu
uz kilogramu rūsējušu naglu bet varētu arī ar aizturi izcirkulēt cauri
rotācijas gredzeniem lai tajās piltuvēs sakrājas kaut kāda nauda ar
savu vērti lai tā cērt pa disku un lai griežas disks tas pretī savai
atsperei kas gaida to pie amoliņa sētas un tad atcērt sen bij laiks.

Kad ierodos nospodrinātais skurstenis jau ir iemantojis saviem
biedriem piemītošo aklumu pēc visa raudzīties tikai dūrē sažmiegtu
akordu un tad arī iznāk tas rūsējušais tērauds ar atpakaļgaitas
spoguli rokā turas pie apvāršņa kā tāds zēns bez micēlija sapinies
savos matos un ērkulos kankarējas kamēr atkrīt pret atzvelnti un prom
ir pa rīta rasu izlicies izrādās ka neklepo pret vēju bet
diedelniekiem visas bikses pogcaurumos un dīkstāves biļetenos ka nevar
pat pacelt olu no plīts ja gribas iemērkt roku etiķskābē tad kaut vai
zvejo ornamentu ārā no dobes lai tas uz ilgviļņa līgojas kā
selektīvais cielavu maiss.

Un tad arī atvērās tas karstasinīgais duršlaks kas bija gulējis uz
ciņa un nekad ne pa ausu galam nepaceltajā abeļdārzā tas bija tādu
parikti savā padomā sakonstruējis ka ik katram ienācējam zosādas
radītais elektrolādiņš ļāva iegaismoties septitās debess astotajā
pulsācijas emblēmā un tad arī tie zaļie lādiņi viņam ļāva koķetēt ar
spiritistu atrunāto brīža locīšanu pēc gribas un prāta ja vien tam zem
smiekliem nebija kāds pabružātais ielicis Skotijas karogu ko tas
nebija izdarījis tātad viss kārtībā.

Bet pa to laiku jau no jauktajām asinīm vien bija skaidrs ka
kliedzošais empīrisms varētu arī saviem sviedriem kaut ko paveikt
tādēļ jaunatvērtajā kurtuvē pie baznīctorņa ērmīgās ermoņikas ēkas
izlicies par saistaudu tirgoni viņš bija apgūlies zem tramvaja
remontierēt kādu nebūt kastīti kad izdzirdis bremžu izdzišanas signālu
un meties uz centra dzīvokli pēc sava vīstokļa kurā esot bijis kaut
kas rakstīts svarīgs un tad nu tas viss pogcaurumos skrējis atpakaļ uz
brīvības ielas moteli un tajā midzenī tā savandījies dzijā ka nav
spējis izciest mocības laidies lejā no trešā stāva tieši piesmakušās
tantiņas apskāvienos kas ar humpīti viņu bija aicinājusi no liela
attāluma un tagad nu tur abi bučojās uz stūra kā kolhoza laikos būtu
par moskviču kāvušies tad tagad rakstu zīmju skaitā apjukuši nezināja
kuru rāda bet kuru māna tādēļ jau tas malkoviņš viņiem bija pa iemutei
iedāvinājis lai tie nestāv lietavās un netērē savu tīro laiku uz jūtām
kas apirktas netiks pat lombardierī par klepus zālēm un lieveņa
lakmusiem.