|
skudras apēd tekstus apēd taustiņu un drūms ir tautas liktenis es neļauju gandarījumu apēst es uzreiz sāku ar kaut kādu metodi un dara to ar visiem iemarinētajiem un graudu taškenta apskrienas un met ar balto augumu es redzu ka tauta ir skarba pret sevi un citiem un man nebija vairs nekāda auguma bet tikai daudz raženuļuatiņu un idienas ir skaisas iun vanags ir paēdis man gribas man vienkārši acis ir ciet jo pārāk spilgts ekrāns es nevaru paskatīties tāpēc nogriežu zemāk skarbo pustumsu un tagad ir labāk bet es vienalga priekšrouku dodu baltajam bebram dot priekšroku un ir sadomāts teksts tas av nekāds tur labs izskaidrojums kur vispār paliek valodas struktūra viss ir dizenegrējies un valoda apiet stūri man galvas aizmugurē ir sāpīgs punkts it kā kāds kapilārs gribētu burstot un kad mani nesīs pa trepēm lejā jo kaut kā jau iem morga darbiniekiem kas strādā aspirantūrā un kuriem ir bagāta sieva kur apelna vairāk par viņiem vai vienkārši aspirantūras kohēzijas darbinieks kas ar savu plinti grib iestūrēt neiroloģijas instūtā un tagad bliež pa bungām un aiziet visiem baltajiem gvardes apustuļiem garām un miegs ir taustāms un taisās ka iek pretim baltajam bebru svainim un grib to apēst es aturos daudz darī ar balto skafandru, jo tas mani iemuļļaā skarbumā es labi saprotu ko o tā visa manī gribētos apsmiet un ko gribētos saplacināt un skarbas ir ās pustukšās pudeles ko neviens nevar iemantot ko tu aizpildi tukšumus ar ko ar taškentu vai braškentu un tu esi dzidrs man vēl jānoskuj bārda jāāpēd maize un jāsaslauka puekļi apkārtmēra svītrās un tas bija viņiem iemantojis daudzus gredzenus un tas bija viņiem saslaucījis gārā asakas man bija vieglāk atlikt uz šo brīdi iešanu uz darbu nekā zvanīt un piedāvāt būt slimam jo zajebala jau iet uz darbu bet tagad es te sēžu un zvanu uz darbu jo man gribas ēst putraimus un es eju uz darbu pa pustumsu jo līst un kas otieek ar balto audumu un to jau evar iemantot un tagad skatās kā plīst pušu skarbums un tauste un nevar neviens no viņiem manas lapsādas sagruntēt jo man bija vairāki dzidrie skandinieki palikuši aprūpes materiālos un daudziem no viņiem bija kas sakākms par skarbo audumu dziju un tagnes mērs to jau bija saplucinājis un taustes materiāls bija gūts no mierīgā iedzīvotāju vairākuma un taisījās ka tika no miega līdz gruntsgabala skaistumam mamna mamma strādāja ar pieskatīšanu priekš beibīšiem un viena no viņas kolēģējm strādāja siltumnīcās kur audzēja lapsas priekš kažokiem un tā kolēģe bija tā kas atbildēja par māsiņas pienākumiem špricēja lapsas un kad vilka nost ādu tad pielika sirdi pie pulsa jo viņai bija dēls rihards un meita kaut kāda varbūt pat agenese un tagad viņiem jau ir savs iesauļots augums un mēnešreizes un darīja viņi to ar balto skarbuma patiesumu un tas bija vairs tikai tajos augumos ko es nebiju kratījis ārā no pastalām un es vispār esmu drūmā siuācijā man nav izglītības un nav profesijas es nevarētu atrast darbu ja es gribētu jo viss ir salaists grīstē es esmu strādājis kaut kādus kalpa darbus lai gan man vajadzēja kut kādu karjeru izveidot un cilvēki kas jau šos piecpadsmit gadus ir strādājuši bankā es domāju līdz šim aizvieto kādus atbildīgus amatus un darbojas ar naudu un man vispār šķiet ka latvijā nav nevienas darbavietas ka tur cilvēki pārsvarā nodarbojas ar ziemeļu gariem vai arī skraida pa zariem un ar vēju skraida pa hērakla zobenu un bija reiz tāds purgators auskaru tirgonis kas bija iebraucis rīgā piemāvies un tagad būtu gatavs uz to paskatīties ar apvāršna audiem un gribētu apieties ar stenografešanu un es tikai kaļu plānus un barankoju apkārtmērus lai tiem piemīt kāds baušļu kvadrāts, jo es pats nevaru risināt praktiskos jautājumus jo esmu smalka dvēsele un esmu sevi iemidzinājis jau sen tā ka tagad tikai baltie bebri ir atlikuši un staigā ar pastalām biežāk kā rudzu vāli un tas bija vareni man būs palikušas divas minūtes jo man ir jāpaspēj noskūies un tad pa tumšo gaisu iet uz pieturu kurā es gribētu uzpīpēt cigareti un tad man būs grūtums un diena būs sākusies bet pirms tam es apēdīšu siermaizi uz izmazgātiem zobiem un noskūtā sejā iekšā kā man acis vēl rāda kā manī dzīvība vēl turās es nezinu kas ir labāk ka tevi apēd insekti vai ka tu esi balts o visām pusēm un masē sev picas mīklu un cilvēka veselība kad pasliktinās tad tu sāc novērtēt katru cilvēku kam pāri četrdesmit tad pāri piecdesmit tad tu svini dzimšanas dienas salmu krogā jo tu vari to atļauties vienreiz gadā jo kaut kā jānosvin tas ka vēl esi pie dzīvības tad jāsāk rūpēties par savu veselību dzert vitamīnus un attīrīt ķermeni bet ja nevar atļauties divreiz gadā aizbraukt uz kūrortu bet savos četrdesmit joprojām pildi verga darbu tad tev pašcieņas nav vispār tu esi vairāk kā drūms jo ar cilvēkiem runāt nevari jo nejūties savā ādā jo gribētu būt karalis bet esi bārts. |
|
es esmu porno rakstnieks, bet kā pretstats sabiedrībai. vispār es rakstu divdesmit minūtes tagad tā ka varat sagatavoties labai pornogrāfijai un tā mēs sākam savas dienas gaitas ar to, ka viņš izgāja no mājas. bija pirmdiena, pulkstens viens. viņš izgāja uz blakus ielas un devās restorāna virzienā. kabatā bija lieka nauda, ko notriekt uz lēndlorda rēķina. mēs ar puikām bijām sarunājuši uz fenčerčstrītas patirgot ar mantām. vienam gadījās iepazīties ar jaunu meiteni, kas izskatījās pēc klaiņotājas ar pastāvīgu dzīvesvietu. tālāk neieslīgšu detaļās, jo kā saka mans kolēģis eiduks, ir tikai diva veida sievietes. tādas, kas pārdodas par naudu un tādas kas naudu ieguvušas pārdodas, jo viņām nav ko darīt. es varēju viņam iebilst divos punktos un abos man nebija taisnība, tādēļ apāvis ielas apavus es izgāju no dzīvokļa bišopsgeitas centrālās avēnijas akrila krāsu veikala priekštelpā novilku kurpes un noliku savu lietussargu tam paredzētajā konteinerā. šodien es velkāju elektro zaļu tauriņu ar violeti rozā tintin. kā reizi šajās dienās bija nācies nonākt saskarsmē ar kādu jaunu dāmu, kuras dzelžainais raksturs viņai bija radījis izslavētu slavu un viņa nāca pie manām durvīm kārtot paklāju. kad biju nolicis dzīvokļa atslēgas traukā pie spoguļa, manu skatienu piesaistīja kāda dīvainība. es nevarēju būt drošs, vai iepriekšējā vakarā lietussargu biju atstājis tādā leņķī un vai es būtu varējis to netīšām pagrūst. tieši šis pagrūst man lika aizdomāties, vai ja es ietu uz atpūtas istabu garām ūdens terapiju telpai, mani kāds nepagrūstu un es neatsistos ar galvu pret sienu. vai varbūt es paspētu pielikt rokas priekšā, bet manas pārdomas pārtrauca kāds troksnis, kas nāca no blakustelpas un pusceļā apmetis kūleni ielidoja man tieši sejā. es sapratu, ka dzīvoklis šobrīd vislabāk ir jāatstāj un jāiet pastaigā pa šauro veikaliņu ielu. man bija padomā kāds kūpināts desas luņķelis un kāds nebūt siers pēc šefa ieskatiem un kāda budelīte vīna, ar ko pabarot zosis parkā. tāds būtu bijis mans sākotnējais plāns, ja kabatā būtu kaut kas skanīgs, bet arī dvēselē bija patukši, tādēļ bija atlikušas tikai divas kandidatūras un mis latvija laureātiem. es saliku rokas kabatās un slānenā gaitā devos uz apvedceļu, kur pa nakti staigāja prostitūras. kāds docents man vaļsirdīgā brīdī izstāstīja, ka nav labākas vielas pret klepu kā klepus iesnas. es par to ilgi domāju un secināju, ka nav labākas prostitūras par to, kas ir tieši šajā brīdī, kas radīja totēmam līdzīgas nojausmas, ka esmu padomājis kaut ko nepareizi. vārdu sakot bija tikai viens tāds gadījums mūsu konkursa vēsturē, kad iesniegtās sūdzības pārsniedza iesniegto darbu skaitu. un visu, izņemot vienu, šo sūdzību autors ir kāds kārlis padegs. otra iesniedzēja vārdu nosaukt nav iederīga šīs lietas izskatīšanā nots. es pats biju visai apbēdiāts uzzinot, ka mūsu pasniedzējs ir cietis potorollera avārijā. viņš satiksmes laikā bija aizskāris kādu dubļubleķi un ielidojis ļaudīs un stabos. par laimi cietis tikai pats un pēc mēneša jau varēšot atgriesties skolā, bet es nezinu, vai viņš mums varēs skatīties acīs, jo kas par jokiem, kāpēc jākrīt no mocīša. no moča nokrīt tikai vienreiz un tas ir ja ir dzēris. ja nokrīt otreiz, tad ir problēmas ar varas iestādēm, bet būt par zvejnieku var atļauties ne kurš katrs. turklāt jāpiezīmē, ka pats fakts iedzēris ir iedzēris, tāpēc nevar gluži apgalvot, ka ir tāda vienpusēja novērtēšanas spēja, jo ja kaija lido taisno vairāk par kilometru, tad viņa var palidot ātrāk par kraukli, kuram steigties nav nekur, sēž tikai un spiež savus notāra zīmogus un prieks tiek gan tiem, kam ir mazi bērni, gan arī gados vecākiem ļaudīm, bet mums ar pēteri ķimeli ir tikai viena ķiploku ķibele un diļļu dibele. mēs satikāmies kādā kāpņutelpā un pēteris man teica, ka vajag paņemt vienu ripu. es viņam saku, klausies pēteri, ja tev vajag nepatikšanas tad nezvani man, ja tev vajag meitenes, tu pats labi zini, kā ar rimi maisiņu noķert rimi zivi. no tāda paklupiena nebija pasargāts neviens, tādēļ nācās vien izmantot dildo, no kura palika zilumi un zila miesa kā kungam tam jēzum, kad viņu lika pelnu traukā, jo kaut kur jau tie pelni palika, nevarēja jau viņi būt gluži visā matērijā klātesoši, bet noteiktā daļā tomēr vairāk kā citur, piemēram pireneji ir iecienīta tūrisma vieta austeru mīļotājiem, viņi tur sabrauc no visas pasaules un cep un vāra un pastaigājas vaļējos auto un ir drūmi tā skatīties kā turpat pludmales malā viens savā terasē ņem un pakaras. varbūt man tikai izlikās, bet es skaidri redzēju, ka man nevajag uz sevi vērst pārāk daudz pārliecinātības, jo kas ir tas labākais draugs skolas gados, tavs labākais draugs ir zelta kalkulators, kurš var būt arī kaklarota un tāpēc tu esi skolā pazīstams ar iesauku kalkulators un kalkulēt tu māki paprasi jebkuram skolniekam vai viņš jelkādā veidā nebūtu sev guvis labumu no kalkukatora kalkulējošo pirkstu ritmiem. jā iekviens viņam būtu ari gatavs atgriest pakalpojumu un iešaut tinti pierē jo nejau pjeds paipers bija vienīgais tāda veida vecis, kas ar savu spieķi sasit vīnu. un ko dara virsklases vecāku meita, viņa atnāk uz bāriņu padzerties ūdeni ar citronu un viņai no gaisa uzkrīt piedāvājums iet uz viesnīcas bāriņu, bet tur par konferenču telpas porteri strādā agnis un tas jau ir labi pazīstams kā nesaprotams cilvēks, bet kaut ko ar viņu var sarunāt. tad stāvēja viņš vienreiz foajē un mēs pienākuši apvaicājāmies, kāpēc iztēlē telpas ir plašākas nekā īstenībā un vai nav pretēji tikko teiktajam arī patiesība? mēs nevarējām to uz sevi attiecināt nepastarpināti, tāpēc nācās vien piesēst biksēs. tā mēs pie stacijas sēdējām septiņas minūtes, kad piebrauca policijas bobiks un nāca mūs sist, bet ko mēs jau nebēgsim mēs stāvam nu skatamies novērtējam kādus tad sitējus atsūtījuši vai paņēmuši tādus brangākus vai ko, bet ilgi jau nenākas gaidīt, jo jau nākamajā brīdī mans kaula implants ar rozā rokturi satverts dūrē lido cauri laikam, bet vispār pažēlojiet tos grēkā mirstīgos, kas nevar par sevi pastāvēt. mēs ar mušmirsēni esam lietas kursā, par to, kas ir šo rindu autors, tāpēc ja kādam ir kādi pēcvārdi vai garlaicīgs stāvoklis, lai raksta un nestisnējās, jo tikai garā vājie spēs saprast viens otru. |
|
|