 | Jan. 30th, 2013 @ 09:35 pm  |
|---|
|
es esmu porno rakstnieks, bet kā pretstats sabiedrībai. vispār es rakstu divdesmit minūtes tagad tā ka varat sagatavoties labai pornogrāfijai un tā mēs sākam savas dienas gaitas ar to, ka viņš izgāja no mājas. bija pirmdiena, pulkstens viens. viņš izgāja uz blakus ielas un devās restorāna virzienā. kabatā bija lieka nauda, ko notriekt uz lēndlorda rēķina. mēs ar puikām bijām sarunājuši uz fenčerčstrītas patirgot ar mantām. vienam gadījās iepazīties ar jaunu meiteni, kas izskatījās pēc klaiņotājas ar pastāvīgu dzīvesvietu. tālāk neieslīgšu detaļās, jo kā saka mans kolēģis eiduks, ir tikai diva veida sievietes. tādas, kas pārdodas par naudu un tādas kas naudu ieguvušas pārdodas, jo viņām nav ko darīt. es varēju viņam iebilst divos punktos un abos man nebija taisnība, tādēļ apāvis ielas apavus es izgāju no dzīvokļa bišopsgeitas centrālās avēnijas akrila krāsu veikala priekštelpā novilku kurpes un noliku savu lietussargu tam paredzētajā konteinerā. šodien es velkāju elektro zaļu tauriņu ar violeti rozā tintin. kā reizi šajās dienās bija nācies nonākt saskarsmē ar kādu jaunu dāmu, kuras dzelžainais raksturs viņai bija radījis izslavētu slavu un viņa nāca pie manām durvīm kārtot paklāju. kad biju nolicis dzīvokļa atslēgas traukā pie spoguļa, manu skatienu piesaistīja kāda dīvainība. es nevarēju būt drošs, vai iepriekšējā vakarā lietussargu biju atstājis tādā leņķī un vai es būtu varējis to netīšām pagrūst. tieši šis pagrūst man lika aizdomāties, vai ja es ietu uz atpūtas istabu garām ūdens terapiju telpai, mani kāds nepagrūstu un es neatsistos ar galvu pret sienu. vai varbūt es paspētu pielikt rokas priekšā, bet manas pārdomas pārtrauca kāds troksnis, kas nāca no blakustelpas un pusceļā apmetis kūleni ielidoja man tieši sejā. es sapratu, ka dzīvoklis šobrīd vislabāk ir jāatstāj un jāiet pastaigā pa šauro veikaliņu ielu. man bija padomā kāds kūpināts desas luņķelis un kāds nebūt siers pēc šefa ieskatiem un kāda budelīte vīna, ar ko pabarot zosis parkā. tāds būtu bijis mans sākotnējais plāns, ja kabatā būtu kaut kas skanīgs, bet arī dvēselē bija patukši, tādēļ bija atlikušas tikai divas kandidatūras un mis latvija laureātiem. es saliku rokas kabatās un slānenā gaitā devos uz apvedceļu, kur pa nakti staigāja prostitūras. kāds docents man vaļsirdīgā brīdī izstāstīja, ka nav labākas vielas pret klepu kā klepus iesnas. es par to ilgi domāju un secināju, ka nav labākas prostitūras par to, kas ir tieši šajā brīdī, kas radīja totēmam līdzīgas nojausmas, ka esmu padomājis kaut ko nepareizi. vārdu sakot bija tikai viens tāds gadījums mūsu konkursa vēsturē, kad iesniegtās sūdzības pārsniedza iesniegto darbu skaitu. un visu, izņemot vienu, šo sūdzību autors ir kāds kārlis padegs. otra iesniedzēja vārdu nosaukt nav iederīga šīs lietas izskatīšanā nots. es pats biju visai apbēdiāts uzzinot, ka mūsu pasniedzējs ir cietis potorollera avārijā. viņš satiksmes laikā bija aizskāris kādu dubļubleķi un ielidojis ļaudīs un stabos. par laimi cietis tikai pats un pēc mēneša jau varēšot atgriesties skolā, bet es nezinu, vai viņš mums varēs skatīties acīs, jo kas par jokiem, kāpēc jākrīt no mocīša. no moča nokrīt tikai vienreiz un tas ir ja ir dzēris. ja nokrīt otreiz, tad ir problēmas ar varas iestādēm, bet būt par zvejnieku var atļauties ne kurš katrs. turklāt jāpiezīmē, ka pats fakts iedzēris ir iedzēris, tāpēc nevar gluži apgalvot, ka ir tāda vienpusēja novērtēšanas spēja, jo ja kaija lido taisno vairāk par kilometru, tad viņa var palidot ātrāk par kraukli, kuram steigties nav nekur, sēž tikai un spiež savus notāra zīmogus un prieks tiek gan tiem, kam ir mazi bērni, gan arī gados vecākiem ļaudīm, bet mums ar pēteri ķimeli ir tikai viena ķiploku ķibele un diļļu dibele. mēs satikāmies kādā kāpņutelpā un pēteris man teica, ka vajag paņemt vienu ripu. es viņam saku, klausies pēteri, ja tev vajag nepatikšanas tad nezvani man, ja tev vajag meitenes, tu pats labi zini, kā ar rimi maisiņu noķert rimi zivi. no tāda paklupiena nebija pasargāts neviens, tādēļ nācās vien izmantot dildo, no kura palika zilumi un zila miesa kā kungam tam jēzum, kad viņu lika pelnu traukā, jo kaut kur jau tie pelni palika, nevarēja jau viņi būt gluži visā matērijā klātesoši, bet noteiktā daļā tomēr vairāk kā citur, piemēram pireneji ir iecienīta tūrisma vieta austeru mīļotājiem, viņi tur sabrauc no visas pasaules un cep un vāra un pastaigājas vaļējos auto un ir drūmi tā skatīties kā turpat pludmales malā viens savā terasē ņem un pakaras. varbūt man tikai izlikās, bet es skaidri redzēju, ka man nevajag uz sevi vērst pārāk daudz pārliecinātības, jo kas ir tas labākais draugs skolas gados, tavs labākais draugs ir zelta kalkulators, kurš var būt arī kaklarota un tāpēc tu esi skolā pazīstams ar iesauku kalkulators un kalkulēt tu māki paprasi jebkuram skolniekam vai viņš jelkādā veidā nebūtu sev guvis labumu no kalkukatora kalkulējošo pirkstu ritmiem. jā iekviens viņam būtu ari gatavs atgriest pakalpojumu un iešaut tinti pierē jo nejau pjeds paipers bija vienīgais tāda veida vecis, kas ar savu spieķi sasit vīnu. un ko dara virsklases vecāku meita, viņa atnāk uz bāriņu padzerties ūdeni ar citronu un viņai no gaisa uzkrīt piedāvājums iet uz viesnīcas bāriņu, bet tur par konferenču telpas porteri strādā agnis un tas jau ir labi pazīstams kā nesaprotams cilvēks, bet kaut ko ar viņu var sarunāt. tad stāvēja viņš vienreiz foajē un mēs pienākuši apvaicājāmies, kāpēc iztēlē telpas ir plašākas nekā īstenībā un vai nav pretēji tikko teiktajam arī patiesība? mēs nevarējām to uz sevi attiecināt nepastarpināti, tāpēc nācās vien piesēst biksēs. tā mēs pie stacijas sēdējām septiņas minūtes, kad piebrauca policijas bobiks un nāca mūs sist, bet ko mēs jau nebēgsim mēs stāvam nu skatamies novērtējam kādus tad sitējus atsūtījuši vai paņēmuši tādus brangākus vai ko, bet ilgi jau nenākas gaidīt, jo jau nākamajā brīdī mans kaula implants ar rozā rokturi satverts dūrē lido cauri laikam, bet vispār pažēlojiet tos grēkā mirstīgos, kas nevar par sevi pastāvēt. mēs ar mušmirsēni esam lietas kursā, par to, kas ir šo rindu autors, tāpēc ja kādam ir kādi pēcvārdi vai garlaicīgs stāvoklis, lai raksta un nestisnējās, jo tikai garā vājie spēs saprast viens otru. |
es tevi tagad beidzot lasu dažreiz. un patīk!
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}