| |
 | Jan. 30th, 2013 @ 05:36 am  |
|---|
|
skudras apēd tekstus apēd taustiņu un drūms ir tautas liktenis es neļauju gandarījumu apēst es uzreiz sāku ar kaut kādu metodi un dara to ar visiem iemarinētajiem un graudu taškenta apskrienas un met ar balto augumu es redzu ka tauta ir skarba pret sevi un citiem un man nebija vairs nekāda auguma bet tikai daudz raženuļuatiņu un idienas ir skaisas iun vanags ir paēdis man gribas man vienkārši acis ir ciet jo pārāk spilgts ekrāns es nevaru paskatīties tāpēc nogriežu zemāk skarbo pustumsu un tagad ir labāk bet es vienalga priekšrouku dodu baltajam bebram dot priekšroku un ir sadomāts teksts tas av nekāds tur labs izskaidrojums kur vispār paliek valodas struktūra viss ir dizenegrējies un valoda apiet stūri man galvas aizmugurē ir sāpīgs punkts it kā kāds kapilārs gribētu burstot un kad mani nesīs pa trepēm lejā jo kaut kā jau iem morga darbiniekiem kas strādā aspirantūrā un kuriem ir bagāta sieva kur apelna vairāk par viņiem vai vienkārši aspirantūras kohēzijas darbinieks kas ar savu plinti grib iestūrēt neiroloģijas instūtā un tagad bliež pa bungām un aiziet visiem baltajiem gvardes apustuļiem garām un miegs ir taustāms un taisās ka iek pretim baltajam bebru svainim un grib to apēst es aturos daudz darī ar balto skafandru, jo tas mani iemuļļaā skarbumā es labi saprotu ko o tā visa manī gribētos apsmiet un ko gribētos saplacināt un skarbas ir ās pustukšās pudeles ko neviens nevar iemantot ko tu aizpildi tukšumus ar ko ar taškentu vai braškentu un tu esi dzidrs man vēl jānoskuj bārda jāāpēd maize un jāsaslauka puekļi apkārtmēra svītrās un tas bija viņiem iemantojis daudzus gredzenus un tas bija viņiem saslaucījis gārā asakas man bija vieglāk atlikt uz šo brīdi iešanu uz darbu nekā zvanīt un piedāvāt būt slimam jo zajebala jau iet uz darbu bet tagad es te sēžu un zvanu uz darbu jo man gribas ēst putraimus un es eju uz darbu pa pustumsu jo līst un kas otieek ar balto audumu un to jau evar iemantot un tagad skatās kā plīst pušu skarbums un tauste un nevar neviens no viņiem manas lapsādas sagruntēt jo man bija vairāki dzidrie skandinieki palikuši aprūpes materiālos un daudziem no viņiem bija kas sakākms par skarbo audumu dziju un tagnes mērs to jau bija saplucinājis un taustes materiāls bija gūts no mierīgā iedzīvotāju vairākuma un taisījās ka tika no miega līdz gruntsgabala skaistumam mamna mamma strādāja ar pieskatīšanu priekš beibīšiem un viena no viņas kolēģējm strādāja siltumnīcās kur audzēja lapsas priekš kažokiem un tā kolēģe bija tā kas atbildēja par māsiņas pienākumiem špricēja lapsas un kad vilka nost ādu tad pielika sirdi pie pulsa jo viņai bija dēls rihards un meita kaut kāda varbūt pat agenese un tagad viņiem jau ir savs iesauļots augums un mēnešreizes un darīja viņi to ar balto skarbuma patiesumu un tas bija vairs tikai tajos augumos ko es nebiju kratījis ārā no pastalām un es vispār esmu drūmā siuācijā man nav izglītības un nav profesijas es nevarētu atrast darbu ja es gribētu jo viss ir salaists grīstē es esmu strādājis kaut kādus kalpa darbus lai gan man vajadzēja kut kādu karjeru izveidot un cilvēki kas jau šos piecpadsmit gadus ir strādājuši bankā es domāju līdz šim aizvieto kādus atbildīgus amatus un darbojas ar naudu un man vispār šķiet ka latvijā nav nevienas darbavietas ka tur cilvēki pārsvarā nodarbojas ar ziemeļu gariem vai arī skraida pa zariem un ar vēju skraida pa hērakla zobenu un bija reiz tāds purgators auskaru tirgonis kas bija iebraucis rīgā piemāvies un tagad būtu gatavs uz to paskatīties ar apvāršna audiem un gribētu apieties ar stenografešanu un es tikai kaļu plānus un barankoju apkārtmērus lai tiem piemīt kāds baušļu kvadrāts, jo es pats nevaru risināt praktiskos jautājumus jo esmu smalka dvēsele un esmu sevi iemidzinājis jau sen tā ka tagad tikai baltie bebri ir atlikuši un staigā ar pastalām biežāk kā rudzu vāli un tas bija vareni man būs palikušas divas minūtes jo man ir jāpaspēj noskūies un tad pa tumšo gaisu iet uz pieturu kurā es gribētu uzpīpēt cigareti un tad man būs grūtums un diena būs sākusies bet pirms tam es apēdīšu siermaizi uz izmazgātiem zobiem un noskūtā sejā iekšā kā man acis vēl rāda kā manī dzīvība vēl turās es nezinu kas ir labāk ka tevi apēd insekti vai ka tu esi balts o visām pusēm un masē sev picas mīklu un cilvēka veselība kad pasliktinās tad tu sāc novērtēt katru cilvēku kam pāri četrdesmit tad pāri piecdesmit tad tu svini dzimšanas dienas salmu krogā jo tu vari to atļauties vienreiz gadā jo kaut kā jānosvin tas ka vēl esi pie dzīvības tad jāsāk rūpēties par savu veselību dzert vitamīnus un attīrīt ķermeni bet ja nevar atļauties divreiz gadā aizbraukt uz kūrortu bet savos četrdesmit joprojām pildi verga darbu tad tev pašcieņas nav vispār tu esi vairāk kā drūms jo ar cilvēkiem runāt nevari jo nejūties savā ādā jo gribētu būt karalis bet esi bārts. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}