| September 23rd, 2012 |
|
Es vakar kaut ko ierakstīju, bet man jau laikam nav jāgorās kā prostitūtai, lai pievilinātu kapteini Tagori. Es tik sakrustoju pirkstus un taksisti masveidā beidz savu eksistenci, malka izbirst uz ielas un lampiņas eglītē spīd spožāk. |
|
 |
|
likvidācijas vadītājs likvidacijski upravitelj iespurdzās aknu pastētes birokrātijā nelikās par viņu zinis lielie zirnekļu vadītāji un sniedzās pēc snaikstījās aklas vistas kliedza birumā neviens nesilikonēja mūsu vietnes un tomāti sprāga uz ielas kā putukrējuma tortēs ieslodzītie disko burti ar gaišu matu kolīziju miedziskas miedziskas klaipēdas druvas pārvar mūsu lielāko nevienlīdzību, lai atdotos saulstariem ko manjakālas akluma paduses nevietā un vietā staigā un cilā snaiperi un sinepju plāksteri klaudz uz vietas nevienam nepiederošos aizkapa grāmatplauktos vietām duraki vietām sniedze pajolīte ar kaprona diegiem pārgriež aromātu snaikstās pēc plēves uz jūsu vietnes ir tikai skalpelis bez priedes es redzu vietu kur neviens nedienas nav padarījis par klaipēdu, lai gan man pašam tas neienāk prātā manas potītes ir ziedputekšņos un sašņauktas saujas klauvē pie mierīgo iedzīvotāju dzīvokļiem lai viņi mani nevienam neatdotu kupenās un sniegavīru vēlīnās dzirnavas nekad nebūtu manas paduses pa pusei saslējušas kā mēnešreizes un es nevaru jūs ielūgt uz savu peldvietu ar skaistu nosaukumu saulainais gals un miegs ir pārvietots pāri visiem iedzīvotāju slāņiem kad tie atvaira skopumu no maniem vielmaiņas dzestrumiem nevienam nav jālasa tik daudzas nevienlīdzības aizkaitinājuma pēdas un es nevaru jūs ieslodzīt spiestuvē es jums atgādinu ka pēdējais no vielmaiņas tankistiem ir atnesis mūs piecūkotos augoņos un nekas nenes viņam klāt buratino asimetriju un gaida kad ar skaisto talku iezvanīsies niecības muhamori un aizvadīs tik dziļi iesakņojušos vistu skaisto manekenu stiprumu tilpumu untumu mierīgumu es jums iegalvoju, ka tikai skaists ir tas pilnmēness ko es nevaru izrevidēt pa piecgadīgo priežu spozmi un miegs ir pārtērējis taisnas galvas griezienus un es neredzu mellenes un visiem ir tikai viesi man ir tas par ko tu raksti dienas beidzas ar taisnu kaklu un tarkovskis izsitis logu pārceļas un erevānu un iebelž pa mistkastes aizkapu un taisa pulkvežus ar gaismas kārtām pār acīm mednieku spiedpogas un aizgavilējušās tik tālu, ka es neredzu dalailamas manierīgumu un atkalas burzmā man iespīd acis ar taisno kupejas mirgošanu un taisnības likvidators aizkapa balss nevienādajās augslējās es nevaru neko pateikt man prieks ir taisns kā zarna bez vārnas es redzu to ko tu redzi kā un sniegs ir perēklis dzīves žogiem maigiem pigoriem un to jau arī nekad nevar manas prasmes izkopt ar skaisto spozmes izlidinātāju un tagad manas prasmes ir sniegā palikušas aiz visiem manierīguma dzīvžogiem un miegs pārvērties par mierīgāko no spozmes kvartāliem manervē nervus nervelē un gļotas gļotelē kurwa dzers skaistu kupludānu un iesitīs manas prasmes tik dziļajā patmīlā ka es ar skaisto tuksneša sauli aizcirtīšu logus ar birumu un tagad man nebija nekas no prasmes atdalītā gibraltāra un taisnais vairogs nebija mani nomīzis pa patvaldības logiem lejā kā skaistais inertia aklums manos dzīvžogos tukši vārdi teikuma pat nav bet viss kopā kā bērni laivē pēc X es ceru ka nebija vairākas tailakavandabas es vienkārši neko nerakstu un man pie prievītes nekarājas augonis jo tam nebija dzīves vēl tad kad mantošana bija skolas gadi un tolaik tikai mierīgais bija atvadījies no miegainības un taisījās uzkundzēties uz skaita palikt nevienlīdzībā aizgājušajam prievārdu spokam mantkārīgajam miervaldim dukševičam manas prasmes nekad nebija viņam šķitušas aklas ar beidzamu mierīguma brain maintain skalpeli un tukšums mūs apceļ kā skalpelis mani iemājo augošajos šlepera kokos un tolaik tas jau bija nodarījis savu augošo nodomu vāceli un tagad to bija aizgavilējis tik tālu, ka mans gods tam bija atdevies kā skalpelis ar diviem diennakts tārpiem un gļotas nekad nevarēja mūs izcelt no piesmietā rudens poda un tolaik taisnais izcepiens gaidīja ar gaismas praviešiem ausīm kā putuplasta kvadrātiem mēness beidza dziedāt ar mani paviļus bija palikuši tikai dziednieki un taizemes augoņiem bija vairs tikai atlicis taisīt manas operacionikas skalpeļus tik dzīvus lai tajos visiem pietiktu rudens graujošās ietekmes un es sacēlos pret to putuplasta gravīru ko man nekad vēl nebija iezīmējis turkmenistānas augošais skalpeļu dzejnieks dziednieks strupais bulba marionešu aukciona selekcionārs uzklupis un padevies miervaldim polim zem celofāna. |
|
unemployment of type faces wartime diarrhea |
|
labi tas man aizņems desmit minūtes un strīpiņa būs īsa kā īsta un draugi draudzēsies augi audzēsies un draudi draudēsies esiet sveicināti šajā svētdienā mūsu pārraidē pārrāvums kluss tuksnesis iznesis miseni un mīņājas pie kāpnēm kāpt vai nekāpt lekt vai ielēkt daudzdzīvokļu mājas zvans pastiepj roku un ilgviļņu likumsakarīgajā austrumsēņu klusumā ievēro pie sevis tādu parādību, ka ne tikai blusas lēkā bet arī tērgā un tirgojas un jums bija pienākusi paciņa ar aplikācijas papīru un gumijas lelli brieža gaļu un suvenīriem rokturu gatavošanai spoguļos un augšējos bēniņos draudi un brēkšana mēnešreizes beidzas kad sākas sēkšana mēness pārbijies no lejas skatās aukstumpumpas sejā baigās dienas baigās naktis izlekt izpletni uz plaknes esiet sveicināti ziloņi un bērni mēnessērdzīgie un asās dzirdes bērni bebriem pagriež asti roka saņem cieši pāksti un ar aumaļām gar drenes sienām manas asinskārās dienas pāraug mēnešreižu pēļos perēkļos un audeklos ar pumpuriem un puniem purnu rugāji nāk klāt sveicinās un bilst bez balss iesim sildīties uz pekles sienām piemīlīgas tiklas roku nepieskaitāmības līga izredzēto trubadūru dzīve dzimtas kājgalī kā kliba klukste dragā samosfalu audeklos un robežindikācijas ar stiklu pieklusinātas ar riku maizei patapināts rupors izkristalizēts katalizatora klitors vai tu redzi šo balto roku kas ar auklu spēlē koku un tu kokli džungļos stāvus iebakstīji rievās nierēs niedrēs priedēs esiet sveicināti biedri tējkarote streipuļo ar piepi mierīgie iedzīvotāji uzblīduši miekšķējas ar beigtiem vaidiem miegainiem un staipīgiem bilžu svētku priekiem kleptomāniskie brīžiem žīdiskie sviestu bekas skarbas klostersēnes nedienas beidzas uz visiem prievīšu vergiem un mums iemarinētais skaitliskums aizvada mierīgos iedzīvotājus tik tālu, lai tie nekavējoties aplūkotu skatlogus pa logu un ar lupas kāta piemīlīgo smaidu vaigu karkasōnē spēlēt likmes dikti piktas kaislīgas un liktenīgas pinnes es ienesu birzī karātavu kātu ielīksmotie džungļu zvēri mani sasmīdināt nāca apbružāti nekurienes dusā izklīduši kur nu kurš un staipa zupu vaiga kaulus izrakņājuši suņi pie kuiļu kombināta uzraugs bargs šautene un viss tāds zolīds ilgviļņiem un patmīlu uz slēpes kravā iekšā ārā pērles izliks cūkām garo pupu kāpsiet augšā visiem tops būs tad sasniegts galvu reibinošs iznākumu kopums veidosies no tā tad rēgi un sērga skatieties ka nepiedienīgais no mums visiem vērīgais dienas pāriet nomenklatūrā dirižabļu ilgvilnī štoļiks pārsit pieri skatās pudelē ir piens izlejiet to slazdu ārā kas jums galvā validolu dala veidnes pārtiek staipīgas no prieka aizvadītā diena tāda griezīga uz zoba skatās kino lenti veidnis nepiedienīgs košļā kserokopijas un ksenijas lebanones ar kreiso kāju piesistas pie krusta gaida validola somas taškentā un turaidā tranzīts atkrīt guļvietā izliksim jums māgu pilnu dzintariem un ntv ziņām laikapstākļiem krogu kariem mērinstrumentu veidojošā daba nelīdz miekšķēt klaipēdu no vara izliks jau arī zaļo somu pilnu mušpapīru odu gaidāmā telpa uzpariktes uz sienas nedienas zem lieveņa rīvē pirkstus gar streipuļojošiem zirnekļiem un zvirbuļu iesmiem lai gan taimskvērā atkal iestājies rudens to pa logu rāda pulkstens izlēmis ka sēža brīva mūsu mazais autombīlis vaidēdams un pogas plēzdams aizkavējas mazuliet aizkavējas arī viņa kaķis sušķis pārticis no cigarešu markām vaicā vai nav bijis dīvaini uzlikt logam caurspīdīgu pogu tiklīdz skaties pārraidi nokrīt lietuslāšu vīns lidmašīnu sūrā gaita pāri debessjumam kliedē mīlu ligzdas piebradātas pilnas mazu lidojošu purkšķu vaicāts vai nav traks tas cars kam caurums krūtīs zvaigznes skaita putniņus un sliekas lādē pašaudošā automātā likvidatorā ar prātu aizliksim aiz auss vien vārdu spāres lai to nēsā apkārt līkumojot šaujot sprakšķus šķaudot autonomus lakstus visiem pietiks pirksti piere gaļa un lejupvērsti trijstūrīši dievi dara dabu labu manu mannu izlaka suns ar krustu un tu visiem vaicā valodā no asfalta paceltā brošūrā izlasītā atlsēgvārda purgatorā daba nodibina biedrību ar bārdu biezu pieri uzacīm kā lakstiem stādiem priekšā piedāvātiem brašiem ievadvārdu luksoforiem laidiet garām piltuvi ar trauku un to kolbu atstājiet uz lauka ievākt lietuslāšu strutas ko tu dzersi kombikorma motorikā jo visiem jau pietiek savas raizes lai to priekšā kustu. |
|
vienu sarkano auskaru druku tieši uz redzamās daļas, kas nekustas. es ielēju drudzi augonim mutē un viņa seja bija skaista no attāluma. vietniekvārds kā liels brālis ar aumaļu nerimdināmo auskaru trajektoro un apmaļu skaudro skauto apkauto nomākto un atskabargās sāli sabērušo sasalušo atmiekšķēto aumaļas nedeva mūsu brāļu apsmieklam mums bija skvērs, ko neveda prom no mierīgā spuldzīšu alkatrasa vai vienalga mani jau tā sasēja sodrēji un mierīgi varēja piedāvāt nemest pret zemi jo vārdu brīvība bija visiem vienāda pret nolikto apmali rudeni un skapi es jums saku devas dega kad to apmales bija liesmās un zelta ligzdas skalojās pret slotas kātiem kā vienīgais ko viņās gribējās redzēt bija apmests ap stūri un glūnēja rūnās un mēs runājām mellenēs un dillēs un skaitījām stalaktītus pie gāzes skaitītāja pieķēries omulīgs rietumu kadru daļas vadātājs mierīgs bez mitas lika mums nerūpējoties skaitu palielināt par mierīgā patiesuma skarbumu un tagad tais laikos ap to laiku kad mēs redzējām daudzas namos iekurtas ugunis un drausmīgs pērkons pāršalca acuraugu ēnas mēs redzējām skaisto pret debesīm pavērsto iekura grāmatu krāsmatu skaisto silikona aukli ar beibi pie krūtīm un smalku izlaiduma bildi ko nes svētā marija ar gaismas paraušanas svētkiem un nedienas atkāpjas jo to vietējā saule nekurina pludmali un mērens ir tas laiks es jau atriebjos pret mielastu ar kaulu un pret manu grēdu lakstās suns ar krustu beidziet viņam dot zirņus pukšķina ar lejasdaļas krietnajiem smiekliem un vaid pret vairākiem nodomu plūdumiem bet tikai ne mans ir tas skausts kas atskaitās pret rietumu sauli es jau nepiedienīgs pret to rīcību ko ar gaismas piekto atskārtu atskārtu un gāzmasku nav jau naivi skaitīt grēdas kuru niekalbība skaitu nepalielina jo es jau vispār nevaru sevi iedomāties tajās rūnās ko man nepieskaitīja uz visiem iezemiešiem nepiederošā zemes gabala tikai laivas ar krāsainām ūsām atstātas aizkuram nedienas beidzas bet nedienu galvenais pulveru mucā saspiestais gaismas kūlis nevar mani novietot pret debesīm jo tas pretstatā augoņiem ap vadu galiem nevienam sāpes nenodara un es varu vietniekvārdos nosaukt mierīgo iedzīvotāju slavinājumus, ko es nevaru pret visiem iemarinētajiem baigi jau nu iztirzāts un aiznests skurbulī pret brezenta laivas kaktiem izbakstītais nomnieks ar ziepju gabalu zābakā un skaustu uz jumta aizmirsušais mēteļu tirgonis saziepējis savas piegrieztnes ir izliecies pa logu pātagu švīkstināt un neļaujas kaķiem ļaunumu dīkt izdīkt adīklī caurumu un zābakā ieskatīties vai nenāk brēkšanas mērs no tirgoņiem paņemtais rakstu darbs ar skarbu patiesību zem ādas un zem nagiem pastnieka āda ko iesūc sevī aplokšņu dvaka norasojušā mape ar pilsētas kartēm kur kurā kvadratūrā ieslodzītais mēdās pret mēbelēm kas skatās uz ārēm un iekšām nedienas nepiestāv tās saraujas kā no kancerogēna apostrofu ķīseļa aizkaitināts atkalas baraviku barvedis brežņevs ar ūsām kā spalvas nedienu beidzējām un klandestīnām smieklu spuldzēm spurgalām peldes vietas nevienlīdzīgajām dalītājām ķīmijas fakultātē kuras pirts un tai apkārt bērni skraida ar skrituļslidu skicēm meditē uz jumta lai lektu pīlādžos žestikulēt ar džeza pēdām uz visām trompetēm made in te un tur te ir te nav bet visi beidzēji jau saskrējuši kravaskastē un smieklu nūjiņas norijušajos burkānu ledājos izkristalizējies nospiedums zem sniega cilvēka ledainā skatiena villaine un spiedpogu automāts akronīms vai sinonīms kas to vairs zināt spēs un likvidēs visus virvju burtus kas debesīs uzrauj mākoņos skoloties un uz pēdējā zvana sviedriem izkārtot savu runas manieri lai tā kā acābols lēkā no vienas frontes otrā. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
