Viena lapa -

About  

Previous Entry Sep. 23rd, 2012 @ 03:25 pm Next Entry
likvidācijas vadītājs likvidacijski upravitelj iespurdzās aknu pastētes birokrātijā nelikās par viņu zinis lielie zirnekļu vadītāji un sniedzās pēc snaikstījās aklas vistas kliedza birumā neviens nesilikonēja mūsu vietnes un tomāti sprāga uz ielas kā putukrējuma tortēs ieslodzītie disko burti ar gaišu matu kolīziju miedziskas miedziskas klaipēdas druvas pārvar mūsu lielāko nevienlīdzību, lai atdotos saulstariem ko manjakālas akluma paduses nevietā un vietā staigā un cilā snaiperi un sinepju plāksteri klaudz uz vietas nevienam nepiederošos aizkapa grāmatplauktos vietām duraki vietām sniedze pajolīte ar kaprona diegiem pārgriež aromātu snaikstās pēc plēves uz jūsu vietnes ir tikai skalpelis bez priedes es redzu vietu kur neviens nedienas nav padarījis par klaipēdu, lai gan man pašam tas neienāk prātā manas potītes ir ziedputekšņos un sašņauktas saujas klauvē pie mierīgo iedzīvotāju dzīvokļiem lai viņi mani nevienam neatdotu kupenās un sniegavīru vēlīnās dzirnavas nekad nebūtu manas paduses pa pusei saslējušas kā mēnešreizes un es nevaru jūs ielūgt uz savu peldvietu ar skaistu nosaukumu saulainais gals un miegs ir pārvietots pāri visiem iedzīvotāju slāņiem kad tie atvaira skopumu no maniem vielmaiņas dzestrumiem nevienam nav jālasa tik daudzas nevienlīdzības aizkaitinājuma pēdas un es nevaru jūs ieslodzīt spiestuvē es jums atgādinu ka pēdējais no vielmaiņas tankistiem ir atnesis mūs piecūkotos augoņos un nekas nenes viņam klāt buratino asimetriju un gaida kad ar skaisto talku iezvanīsies niecības muhamori un aizvadīs tik dziļi iesakņojušos vistu skaisto manekenu stiprumu tilpumu untumu mierīgumu es jums iegalvoju, ka tikai skaists ir tas pilnmēness ko es nevaru izrevidēt pa piecgadīgo priežu spozmi un miegs ir pārtērējis taisnas galvas griezienus un es neredzu mellenes un visiem ir tikai viesi man ir tas par ko tu raksti dienas beidzas ar taisnu kaklu un tarkovskis izsitis logu pārceļas un erevānu un iebelž pa mistkastes aizkapu un taisa pulkvežus ar gaismas kārtām pār acīm mednieku spiedpogas un aizgavilējušās tik tālu, ka es neredzu dalailamas manierīgumu un atkalas burzmā man iespīd acis ar taisno kupejas mirgošanu un taisnības likvidators aizkapa balss nevienādajās augslējās es nevaru neko pateikt man prieks ir taisns kā zarna bez vārnas es redzu to ko tu redzi kā un sniegs ir perēklis dzīves žogiem maigiem pigoriem un to jau arī nekad nevar manas prasmes izkopt ar skaisto spozmes izlidinātāju un tagad manas prasmes ir sniegā palikušas aiz visiem manierīguma dzīvžogiem un miegs pārvērties par mierīgāko no spozmes kvartāliem manervē nervus nervelē un gļotas gļotelē kurwa dzers skaistu kupludānu un iesitīs manas prasmes tik dziļajā patmīlā ka es ar skaisto tuksneša sauli aizcirtīšu logus ar birumu un tagad man nebija nekas no prasmes atdalītā gibraltāra un taisnais vairogs nebija mani nomīzis pa patvaldības logiem lejā kā skaistais inertia aklums manos dzīvžogos tukši vārdi teikuma pat nav bet viss kopā kā bērni laivē pēc X es ceru ka nebija vairākas tailakavandabas es vienkārši neko nerakstu un man pie prievītes nekarājas augonis jo tam nebija dzīves vēl tad kad mantošana bija skolas gadi un tolaik tikai mierīgais bija atvadījies no miegainības un taisījās uzkundzēties uz skaita palikt nevienlīdzībā aizgājušajam prievārdu spokam mantkārīgajam miervaldim dukševičam manas prasmes nekad nebija viņam šķitušas aklas ar beidzamu mierīguma brain maintain skalpeli un tukšums mūs apceļ kā skalpelis mani iemājo augošajos šlepera kokos un tolaik tas jau bija nodarījis savu augošo nodomu vāceli un tagad to bija aizgavilējis tik tālu, ka mans gods tam bija atdevies kā skalpelis ar diviem diennakts tārpiem un gļotas nekad nevarēja mūs izcelt no piesmietā rudens poda un tolaik taisnais izcepiens gaidīja ar gaismas praviešiem ausīm kā putuplasta kvadrātiem mēness beidza dziedāt ar mani paviļus bija palikuši tikai dziednieki un taizemes augoņiem bija vairs tikai atlicis taisīt manas operacionikas skalpeļus tik dzīvus lai tajos visiem pietiktu rudens graujošās ietekmes un es sacēlos pret to putuplasta gravīru ko man nekad vēl nebija iezīmējis turkmenistānas augošais skalpeļu dzejnieks dziednieks strupais bulba marionešu aukciona selekcionārs uzklupis un padevies miervaldim polim zem celofāna.
(Leave a comment)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba