Viena lapa -

About  

Previous Entry Sep. 23rd, 2012 @ 09:01 pm Next Entry
vienu sarkano auskaru druku tieši uz redzamās daļas, kas nekustas. es ielēju drudzi augonim mutē un viņa seja bija skaista no attāluma. vietniekvārds kā liels brālis ar aumaļu nerimdināmo auskaru trajektoro un apmaļu skaudro skauto apkauto nomākto un atskabargās sāli sabērušo sasalušo atmiekšķēto aumaļas nedeva mūsu brāļu apsmieklam mums bija skvērs, ko neveda prom no mierīgā spuldzīšu alkatrasa vai vienalga mani jau tā sasēja sodrēji un mierīgi varēja piedāvāt nemest pret zemi jo vārdu brīvība bija visiem vienāda pret nolikto apmali rudeni un skapi es jums saku devas dega kad to apmales bija liesmās un zelta ligzdas skalojās pret slotas kātiem kā vienīgais ko viņās gribējās redzēt bija apmests ap stūri un glūnēja rūnās un mēs runājām mellenēs un dillēs un skaitījām stalaktītus pie gāzes skaitītāja pieķēries omulīgs rietumu kadru daļas vadātājs mierīgs bez mitas lika mums nerūpējoties skaitu palielināt par mierīgā patiesuma skarbumu un tagad tais laikos ap to laiku kad mēs redzējām daudzas namos iekurtas ugunis un drausmīgs pērkons pāršalca acuraugu ēnas mēs redzējām skaisto pret debesīm pavērsto iekura grāmatu krāsmatu skaisto silikona aukli ar beibi pie krūtīm un smalku izlaiduma bildi ko nes svētā marija ar gaismas paraušanas svētkiem un nedienas atkāpjas jo to vietējā saule nekurina pludmali un mērens ir tas laiks es jau atriebjos pret mielastu ar kaulu un pret manu grēdu lakstās suns ar krustu beidziet viņam dot zirņus pukšķina ar lejasdaļas krietnajiem smiekliem un vaid pret vairākiem nodomu plūdumiem bet tikai ne mans ir tas skausts kas atskaitās pret rietumu sauli es jau nepiedienīgs pret to rīcību ko ar gaismas piekto atskārtu atskārtu un gāzmasku nav jau naivi skaitīt grēdas kuru niekalbība skaitu nepalielina jo es jau vispār nevaru sevi iedomāties tajās rūnās ko man nepieskaitīja uz visiem iezemiešiem nepiederošā zemes gabala tikai laivas ar krāsainām ūsām atstātas aizkuram nedienas beidzas bet nedienu galvenais pulveru mucā saspiestais gaismas kūlis nevar mani novietot pret debesīm jo tas pretstatā augoņiem ap vadu galiem nevienam sāpes nenodara un es varu vietniekvārdos nosaukt mierīgo iedzīvotāju slavinājumus, ko es nevaru pret visiem iemarinētajiem baigi jau nu iztirzāts un aiznests skurbulī pret brezenta laivas kaktiem izbakstītais nomnieks ar ziepju gabalu zābakā un skaustu uz jumta aizmirsušais mēteļu tirgonis saziepējis savas piegrieztnes ir izliecies pa logu pātagu švīkstināt un neļaujas kaķiem ļaunumu dīkt izdīkt adīklī caurumu un zābakā ieskatīties vai nenāk brēkšanas mērs no tirgoņiem paņemtais rakstu darbs ar skarbu patiesību zem ādas un zem nagiem pastnieka āda ko iesūc sevī aplokšņu dvaka norasojušā mape ar pilsētas kartēm kur kurā kvadratūrā ieslodzītais mēdās pret mēbelēm kas skatās uz ārēm un iekšām nedienas nepiestāv tās saraujas kā no kancerogēna apostrofu ķīseļa aizkaitināts atkalas baraviku barvedis brežņevs ar ūsām kā spalvas nedienu beidzējām un klandestīnām smieklu spuldzēm spurgalām peldes vietas nevienlīdzīgajām dalītājām ķīmijas fakultātē kuras pirts un tai apkārt bērni skraida ar skrituļslidu skicēm meditē uz jumta lai lektu pīlādžos žestikulēt ar džeza pēdām uz visām trompetēm made in te un tur te ir te nav bet visi beidzēji jau saskrējuši kravaskastē un smieklu nūjiņas norijušajos burkānu ledājos izkristalizējies nospiedums zem sniega cilvēka ledainā skatiena villaine un spiedpogu automāts akronīms vai sinonīms kas to vairs zināt spēs un likvidēs visus virvju burtus kas debesīs uzrauj mākoņos skoloties un uz pēdējā zvana sviedriem izkārtot savu runas manieri lai tā kā acābols lēkā no vienas frontes otrā.
(Leave a comment)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba