|
now i'm one of you now you deal with manticore |
|
es biju tīņu elks. man bija mocis un privāta jaciņa |
|
šodien nopirku šādu grāmatu
 |
|
man ir miesa bet nav asiņu
es rakstu dzeju ar pirkstu
uz paciņas cigarešu |
|
mēs ar ciema ļaudīm nonācām krustcelēs, kur bija vēzis, sirds kaites, urīna nesaturēšana, urīnizvadceļu caurlaides sačokurotas, mēs sar savām pasēm pie krūtīm lūdzām uz dienvidiem, lai mums atsūta skaistu sanitāri ar bulku rokā un krāsotām lūpām, bet mums atsūtīja bandroli ar tekstiem, kas bija sabērti rīsu pakā un kas grabēja kad griezām telefona ripu, lai debesis nostātos savās vietās, kur mūsu durvis bija, tur tagad zemeņu svīta rauj ūsas no kājām ārā, jo tā tai patīk ar mums iepazīties, iepazīstināt vienam ar otru un to citu, kas nekad nesaka, kā viņu sauc |
|
es biju kā iepakots emisārs svešā platē |
|
man ir sajūta, ka sabiedrība gaida, kādu virzienu es nu ieņemšu. cerību sarūsējušie stari man ir atstājuši pēdējo kaut cik pieņemamo iespēju. viss pārējais ir industriāls okultisms, specifisks ilgt nespējīgai domai mūsu pasaules šķeļas kā ābols ar olu es ieriktējos koka konstrukcijās šuplādēs kā tādās un man jau tiek piedots kā bezcerīgam kā tikai tādam, kura drēbes vēl žāvējas stārķa ligzdā. bet es novilku no sevis avīzes un neatstāju cerības staru, neatstāju palagu pēdas, es izmuku no klases un neko par sevi nezināju, lai citi par mani neko nezinātu |
|
es pilnīgi ignorants sēdēju pie sava ieža un nepacentos par to interesēties, jo mana strīpainā redze man ļāva žaluzēt prom aiz gulbju rumpjiem es biju kā sēdus pasists gaisā man bija savas ādas siksnas un es ar tām pēru parka soliņus man nobrauca sejas ādu un ielika padusēs uzplečus acīs vislaik kaut kas klakšķ vaniļas vēstules ausīs kā barankas griežas un griežas nezinu kur ir manas mājas arabeskā varbūt gluži citur kaut kur saules pilsētā ar bērnu ilkņiem izrotātā noplacinātā augsnē mēs lējām asaras, lai tas iedarbotos uz mūsu bankas kontu kājām minamo zobratu vilkmi |
|
ja jums pēdējie teksti nešķiet ģeniāli, tad es nezinu, kas ir. dažiem laikam ģimenes vērtības ir augstākas |
|
es gribētu attīstīt savu filozofiju, bet piena pakas sienas ir par šauru. es pat nezinu, kas ir rakstīts otrā pusē. iespējams, ka tauku saturs un ražotāja domu gaita, kāpēc piens ir šedevrs sniegota kalna pakājē ar izbalējušām govīm kā mūžīgām rīmām, kas atnes man no rīta zāli no liek to pie gultas un ielien kājgalī pārlaist lietus sezonu, bet es tikmēr stiprinu sava lietussarga gribasspēku un masēju sev muguru cik nu tālu varu aizsniegties jo man redziet mana metinātāja prasme atliektiem galiem cepuri loka |
|
viņi saka, ka briedums ir tad, kad spēj pats sevi rediģēt. bet tas ir, kā gribēt, lai tev piemetas vēdergraizes. tas ir slepkavnieciski, tas rada sliktu dūšu un beigās uz loga ir bars beigtu vārnu gandrīz vai izsmērētu. kā piezvanīt speciāliem dienestiem, lai atbrauc ar pistoli noņemt dobumu vējstiklā, tā samazinot apdrošināšanas izmaksas un atstājot visu nevainojamu, kad viss materiālais noveco ar laiku. uzblieziet tikai betona karkasu un pametiet černobiļas pievārtē, ātri vien tur lavandras saaugs un dilles arī un varēs ar dakteri bērziņu skraidīt pa kailiem pakāpieniem un berzt ceļgalus pret armatūras nolauztajiem deguniem |
|
es nācu lūgt maizīti, man paglaudīja galvu. mūsu laika noziedznieki nav alkohola baroni un automobiļu īpašnieki pie apmalēm, viņi braukā maizes mašīnās ar mandalu pie spoguļa, klusie partizāni, vieni cīnās astrālā un nevar aizsniegt līdz maizes recipientam, jo kurli galvā. vai arī trīs gaismiņas pret krūzes grīdu - baterija, elektrība un internets, mūsu trīs brāļi laupītāji, deldētāji, sakrustotu roku peldētāji |
|
не прозрели вы сквозь мой маятник bet kāda deva popularitātes un panākumu ļautu jums man tuvoties, ļautu pieņemt apņemt ap plecu, draugs, draugs, teikt iekšēji smaidīt, un mēs būtu nonākuši izlietnes skrāpja valstībā, kur būtu sasniegta tā vieta, aiz kuras vairs nevar zaudēt. tik vien kā nedaudz publicitātes, lai ienes asinsriti sejā, lai atbilst centieniem mūsu laika, nu kā savādāk var tādu rādīt, tas nerunā ar mūsu sirdīm, bet mēs vienmēr gatavi panākt pretī, ja viņš izrādīs sajūtas par mums |
|
rakstiet tikai saviem vīriem, caur savām sievām rakstiet, saglabājiet neatkarību nepieejamā formulējumā, varbūt pat atklājiet savus radošos centienus un saļimstiet kā pienene zem koka zobena un švīkas pastāstiet, kā savus bērnus redzējāt sapnī un noslēdziet apli, aiz kura tikai celmi un vecas ecēšas un es jums salutēšu no berlīnes reihstāga mums būs dūžu sapnis sašautā dirižablī mēs vedīsim kravu vaboļu iznīcinātāju, tās aiznesīs visus zariņus, ko putniem pīt ligzdu un mēs samierināsimies, jo naidnieks nav mūsu starpā? |
|
es raudāšu jūsu vietā, jo jums jau tā tuša un briljanti nav par brīvu |
|
man intersē, kas tas tāds ir, kas paliek, kad izdzēš rīcību |
|
laikabiedri raka laika bedri ciet, jo tajā vārnas ieiet un aiziet ciet |
|
ja man ir jāsaprot, tad viņi arī saprot. pat tad, ja pasaku un tad saprotu savu kļūdu |
|
visi jau guļ, bet saule vēl spīd. lampas vēl deg, kad radio vairs nepīkst |
|
atradu posmu jāņtārpiņam matos |
|
papīrgrozā pipari un rozes |
|
skatos kartē, kur šodien montekristošu |
|
tā vietā, šā vietā, mēs jau neesam vilki. grieķu ortodoksālajai baznīcai piestāv mersedesi |
|
neviens darbs nav jēdzīgs. es strādāju, lai noņemtu eksistences stūrus |
|
|