|
mēs ar ciema ļaudīm nonācām krustcelēs, kur bija vēzis, sirds kaites, urīna nesaturēšana, urīnizvadceļu caurlaides sačokurotas, mēs sar savām pasēm pie krūtīm lūdzām uz dienvidiem, lai mums atsūta skaistu sanitāri ar bulku rokā un krāsotām lūpām, bet mums atsūtīja bandroli ar tekstiem, kas bija sabērti rīsu pakā un kas grabēja kad griezām telefona ripu, lai debesis nostātos savās vietās, kur mūsu durvis bija, tur tagad zemeņu svīta rauj ūsas no kājām ārā, jo tā tai patīk ar mums iepazīties, iepazīstināt vienam ar otru un to citu, kas nekad nesaka, kā viņu sauc |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
