|
es pilnīgi ignorants sēdēju pie sava ieža un nepacentos par to interesēties, jo mana strīpainā redze man ļāva žaluzēt prom aiz gulbju rumpjiem es biju kā sēdus pasists gaisā man bija savas ādas siksnas un es ar tām pēru parka soliņus man nobrauca sejas ādu un ielika padusēs uzplečus acīs vislaik kaut kas klakšķ vaniļas vēstules ausīs kā barankas griežas un griežas nezinu kur ir manas mājas arabeskā varbūt gluži citur kaut kur saules pilsētā ar bērnu ilkņiem izrotātā noplacinātā augsnē mēs lējām asaras, lai tas iedarbotos uz mūsu bankas kontu kājām minamo zobratu vilkmi |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
