| May 15th, 2010 |
|
kadetisms atstāja ieslēgtas ugunis, kas caur rozeti bija atnākušas pēc rentes. un es saplēsu stiklotos traukus ar moratorija garaiņiem, kas skienot garām nesa sev līdzi zarus, lauvu zarus un arī ābolus no acīm nolasītus kā petardes ziemā uz koka palikušas no prieka izsīkušā un atnākušā nākamā dienā svaigā sniegā nest man paciņu mandarīnu un drezīnu uz papīra kules lai tas man cimdos rakstā paliek uz piemiņas altāra ar bālu zēnu gvardē un šaujamieroču noliktavas sastatnes sašūpojas un uz mana dakšu traktora paliek nospiedumi no ēnām, kas gājušas garām kara gadiem un lēveriem vien šinelī satītas ruletes un ekskvizīnas tortes iešmulētas sejā kā mūrēts laukums starp ribām un gribu, bet tas antresolā tikai lakotais izlicies un tagad caur pogcaurmu atslēgu izlicis vēlas man pieskarties pēc iespējas tuvāk manu miesu kā mandarīnu sulu izlicis pārbaudei vitrīnas rezignētajā stiklojumā un saules piedārdinātajā bikšupriekšā kā es strīpainām acīm vēros un pievērsos tā pa ūdens virsmu aizskrēja ritenis ar maniem iniciāļiem un dokera pasi pie rokas suņa bērniem palīgā un piena pakas atkostas stāv vaļīgas un grīļojas un es pusgarās zeķēs kurinu cāļus caur kaprona acenēm redzu kā kauli sastājas televizoru vezumā |
|
liec iekšā maisus gvardē pagalvī līdz pavardam vardes saceptas uz galvas paliek drupačas es ēdīšu ar saviem sausiem cepumiem tavas sausās puķes no galda un manas trauku aprises būs netīras ar rūsu, bet es tērgāšu un tēvareizi skaitīšu tikai lai man pietiek drosmes paskatīties apakšā starp caurulēm kāds klusē un ar pagali zem galvas nesīs mūs uz krokodīlādas kā prātu zaudējušas druskas man pieņems piecus centnerus ar pienu pilnus krūšu galus un nesīs vēl joprojām tālāk vēdīs gaišas aptiekāra aproces un man pieņems skaitā divdesmit no viena izņemtie uz vietā noliktie ar skrejpapīru ludzas ātrākajā šosejā un miegā atplestām acīm skaitīs rudzu traipus griestos izšautos ložmetēju kārtridžus un uzpildāmos silikona pupus meitu lēģerī būs paslēpts ksilofons ar milzīgiem un dāsniem dārzeņiem uz krūtīm lēkās lidaparāts, bet tas nenotiks tikai aizrautīgā elpas vilcienā, tas izmežģīs kāju un gaidīs rudens lietavas lai aizskalotu kas aizskalos to paņems vietā ziepju traukā liedags iedegsies ar manierīgu kluksti somā un pār malām rēgojošās acis skaitīs garāmgājēju astes un lidaparāts nometīs konteineri ar kakām un būs brīvs uz brīdi no nodokļa, kur sēžamvietas uzskaitītas un melnstrādnieki brūklenes lasa lai ar saviem pārgarajiem pirkstiem mani saņemtu aiz cekula un liktu kūtī ledusskapī mīkstinātājam blakus un skaldītājam manevrētājam manieru kungam blakus uzliktu cepeti ar pārkaisītu linoleju kā ar caurumainu baranku kā siera drupaču uz lūpas mūzika ir pārgurusi snaust zem kūts mūs sienā izvārtīja rozā sivēni un cālis gibraltāra piltuves skalinot un dūmaku virzot uz pistoles stobru mīmika izskaidro pārpratumus saprašanās izkritumus un milzīgus tievēt gribētājus liesmās no pārdomām un gultasveļas dziļumos tas pielec kājās skraida pa nakti mani ieslēdza starp kātiem virs galvas ziedu jūra un man nāsīs saritināts spilvens iznāk ka es arī kūtī varbūt tikai reizēm gribas iekliegt mikrofonā dūcampantiņu vai relikviju kādam lieti noderētu burkānu stādi |
|
ieskrēju lai sasildītu bumbieri jo manās saujās garmatainā meitene ir izvērusi diegus cauri saviem auskariem un matu balinātājam zirgs kviec aiz muguras bet matu celiņā ir riekšava sāls tāda kā kariete pabijusi šajos ceļos pabirusi mazliet pa detaļām un tad traukusies cauri šķiežot traukus dārgos veikalos un kolonādes zibinot gar smaržu flakoniem pret stikliem un pret dziednīcām un putnu balsīs mēs kā koki sastājušies armatūrā gaidam kad no debesīm nāks gulbji pieglausties pie apmalēm kur kanāla malā stāv sabiezējis zēns un piena skropstām slapstās garām un ar pieskārienu jūru mazliet pazīstams ir arī un kad pienāk brīdis paklanīties zebras aste saslien kājas ierāvusi vēderu pie mušām turas visām četrām neļaus siena gubu izvest nav jau valsts kur ikonas kā prāta kalpi neļauj nimbus demolēt bet es ar savu sēra kasti lēni laivā šūpojos man zem tilta izaugušas mājas vajag ravēt revidēt netīrumus projām dzīt ar stārķi rokas garumā un man pietiks tikai vārdi salipuši guļammaisa trajektorijā vai kaut kādā rācijas vadā sapiņķerējies kunkulis trīc un magnetizē mūzikas padevi no aukšas lai tas man uzceltu vienu riekšavu no guļus stāvokļa no nelikumīga stāvokļa kā tāda kurā mājvietu ir atradis pravietis zobiem klabot kladzinot virtuozi meditējot spaini pretim gruntsūdeņu laimei dziednieciskos nolūkos un puritāņu zvaigzne |
|
viņi cienījamie sāka ar mezopotāmiju atgriezās latvijā pēc dillēm ielēja mazajās glāzēs eļļu aizdedzināja savas mašīnas - tās sāka degt no izpūtēja - un pārvietojās uz namībijas kalnieni, kur ielējuši savā petrolejā mazliet petronellas iezagās kādā mazā pieceļa veikaliņā, nošāva pārdevēju un īpašnieku un tērpušies diļļu kostīmos mētājās ar cīsiņiem un sardelēm, kad piebraucis vietējais šerifs šīferis ņēmās viņus kalatīt ar tādu spēku, ka visi bankas seifi atsprāga vaļā, nauda iznesās ielās glābt nelaimīgos un mēs paši bez biksēm palikuši lietojām pusautomātiskos ieročus lai atšaudītos no pakaļdzīšanās dzīvajās un pārpildītajās lielpilsētas ielās kad uz mums nosēdās taureņu helikopteri un vēdināja šo karsto dienu zebru kaklus vēdināja un rullēja krāsainus paklājus, lai mēs varētu atlaisties un mēs arī atlaidām savus grožus visi brīvībā palaistie zvēri aizsrēja dažs ietinās ādās un prom bija uz bērēm lai paspētu laicīgi vietējā lielvara bija uzcepusi pankūkas un saulaina diena bija iegriezusies mūsu piepilsētā mēs apgāzām dīvānu un patvērāmies aiz tā no lapu lodēm, sarullējām tūtiņā un varējām redzēt tālu, kur nekā īpaša nebija |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |