viņi cienījamie sāka ar mezopotāmiju atgriezās latvijā pēc dillēm ielēja mazajās glāzēs eļļu aizdedzināja savas mašīnas - tās sāka degt no izpūtēja - un pārvietojās uz namībijas kalnieni, kur ielējuši savā petrolejā mazliet petronellas iezagās kādā mazā pieceļa veikaliņā, nošāva pārdevēju un īpašnieku un tērpušies diļļu kostīmos mētājās ar cīsiņiem un sardelēm, kad piebraucis vietējais šerifs šīferis ņēmās viņus kalatīt ar tādu spēku, ka visi bankas seifi atsprāga vaļā, nauda iznesās ielās glābt nelaimīgos un mēs paši bez biksēm palikuši lietojām pusautomātiskos ieročus lai atšaudītos no pakaļdzīšanās dzīvajās un pārpildītajās lielpilsētas ielās kad uz mums nosēdās taureņu helikopteri un vēdināja šo karsto dienu zebru kaklus vēdināja un rullēja krāsainus paklājus, lai mēs varētu atlaisties un mēs arī atlaidām savus grožus visi brīvībā palaistie zvēri aizsrēja dažs ietinās ādās un prom bija uz bērēm lai paspētu laicīgi vietējā lielvara bija uzcepusi pankūkas un saulaina diena bija iegriezusies mūsu piepilsētā mēs apgāzām dīvānu un patvērāmies aiz tā no lapu lodēm, sarullējām tūtiņā un varējām redzēt tālu, kur nekā īpaša nebija |