|
kadetisms atstāja ieslēgtas ugunis, kas caur rozeti bija atnākušas pēc rentes. un es saplēsu stiklotos traukus ar moratorija garaiņiem, kas skienot garām nesa sev līdzi zarus, lauvu zarus un arī ābolus no acīm nolasītus kā petardes ziemā uz koka palikušas no prieka izsīkušā un atnākušā nākamā dienā svaigā sniegā nest man paciņu mandarīnu un drezīnu uz papīra kules lai tas man cimdos rakstā paliek uz piemiņas altāra ar bālu zēnu gvardē un šaujamieroču noliktavas sastatnes sašūpojas un uz mana dakšu traktora paliek nospiedumi no ēnām, kas gājušas garām kara gadiem un lēveriem vien šinelī satītas ruletes un ekskvizīnas tortes iešmulētas sejā kā mūrēts laukums starp ribām un gribu, bet tas antresolā tikai lakotais izlicies un tagad caur pogcaurmu atslēgu izlicis vēlas man pieskarties pēc iespējas tuvāk manu miesu kā mandarīnu sulu izlicis pārbaudei vitrīnas rezignētajā stiklojumā un saules piedārdinātajā bikšupriekšā kā es strīpainām acīm vēros un pievērsos tā pa ūdens virsmu aizskrēja ritenis ar maniem iniciāļiem un dokera pasi pie rokas suņa bērniem palīgā un piena pakas atkostas stāv vaļīgas un grīļojas un es pusgarās zeķēs kurinu cāļus caur kaprona acenēm redzu kā kauli sastājas televizoru vezumā |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
