liec iekšā maisus gvardē pagalvī līdz pavardam vardes saceptas uz galvas paliek drupačas es ēdīšu ar saviem sausiem cepumiem tavas sausās puķes no galda un manas trauku aprises būs netīras ar rūsu, bet es tērgāšu un tēvareizi skaitīšu tikai lai man pietiek drosmes paskatīties apakšā starp caurulēm kāds klusē un ar pagali zem galvas nesīs mūs uz krokodīlādas kā prātu zaudējušas druskas man pieņems piecus centnerus ar pienu pilnus krūšu galus un nesīs vēl joprojām tālāk vēdīs gaišas aptiekāra aproces un man pieņems skaitā divdesmit no viena izņemtie uz vietā noliktie ar skrejpapīru ludzas ātrākajā šosejā un miegā atplestām acīm skaitīs rudzu traipus griestos izšautos ložmetēju kārtridžus un uzpildāmos silikona pupus meitu lēģerī būs paslēpts ksilofons ar milzīgiem un dāsniem dārzeņiem uz krūtīm lēkās lidaparāts, bet tas nenotiks tikai aizrautīgā elpas vilcienā, tas izmežģīs kāju un gaidīs rudens lietavas lai aizskalotu kas aizskalos to paņems vietā ziepju traukā liedags iedegsies ar manierīgu kluksti somā un pār malām rēgojošās acis skaitīs garāmgājēju astes un lidaparāts nometīs konteineri ar kakām un būs brīvs uz brīdi no nodokļa, kur sēžamvietas uzskaitītas un melnstrādnieki brūklenes lasa lai ar saviem pārgarajiem pirkstiem mani saņemtu aiz cekula un liktu kūtī ledusskapī mīkstinātājam blakus un skaldītājam manevrētājam manieru kungam blakus uzliktu cepeti ar pārkaisītu linoleju kā ar caurumainu baranku kā siera drupaču uz lūpas mūzika ir pārgurusi snaust zem kūts mūs sienā izvārtīja rozā sivēni un cālis gibraltāra piltuves skalinot un dūmaku virzot uz pistoles stobru mīmika izskaidro pārpratumus saprašanās izkritumus un milzīgus tievēt gribētājus liesmās no pārdomām un gultasveļas dziļumos tas pielec kājās skraida pa nakti mani ieslēdza starp kātiem virs galvas ziedu jūra un man nāsīs saritināts spilvens iznāk ka es arī kūtī varbūt tikai reizēm gribas iekliegt mikrofonā dūcampantiņu vai relikviju kādam lieti noderētu burkānu stādi