| May 9th, 2010 |
|
grištamūrs atceltajā iesaukumā grābsta. es nebiju gatavs pārkāpt pirmajai rūtiņai, tas mani atturēja arī no tā, lai. tas atkārtojās, man nedeva ražu. gaidīju spaidīju, bet dīkdienībā nebiju redzams. mani visvairāk satrauc, ka tieku atgrūsts no masām, man bija vajadzīgais kalkulators, cepe un. kad gribēju redzēt visu no sākuma, man bija atpogātas aubes. nebiju arī necik diezgan redzams bija redzamā daļa redzamā bija redzama ar to bija visiem. kad gāju redzēt redzamo sēlija. es biju gredzenā jūsu pārtikā jūsu redzējumā laukos pie kartupeļiem pie smēdes. mani atbrīvoja no partizāniem un lēkmēm. cietumā man medīja rudeni, es neklausījos. kas vārdišķais lūdzu pieklājīgāk nopietnāk biedri tomāti saldējumi. es jau redzēju redzēju visu bija redzējis. hektiski reaudzījās rubikonā, es raudzījos delveros un delveri raudzījās pēc. ok. es biju vienos pelnos paltrakos es pat nepievēršu uzmanību domām par ūdeni. mēs ar jūras partitūrām lējām jūs laukā no māksliniekiem un gaidījām sienāžus kā pēdas atstātās attīstītās sniegā. es biju galvenokārt aromatizēts man ibja galvā bija galvā izbija izbija. es biju labs delveris man nebija atspoguļotas rotaļas kad mani masēja es sīvēju man bija dziesmas uz rudeni mēs laukā bijām vezumā un man bija partitūra daļēji kraukšķīga. es biju visiem pieriebies ar saviem rudeņiem bet man nebija rūdījuma es biju uz vezuma saslapināts un man bija rudens vēdījums. es biju klaudzīdamies un vizbules raudzīdamies es biju vezumā skatīdamies un liepas vairīdamies. man sirdij noderēja raudzīties nedeva es atpogāju pogcaurumus āmura cauri nedeva pa pastkasti ar roku pastieptā vezumā es atpogāju rudzus un man piedeva aromātu es biju uz vienu vedēju atpogājis sienāžus un man bija skaisti rudzi uz aromātu un bija arī gredzens un sienāži ar to bija barankas un lielās gropes. līdzās stāvēdams stulbums klausīja mani un lamāja mani par partitūru un es lamāju viņu par rudzu pedvāli. es biju vizējis drīz un muitas skaistās liepas un visi lauzīja galvu un slavēja sienas ar beibijiem un skaistiem sienāžiem bet tas bija skaisti uzvedies tikai kalnienēs. uz irbenājiem neattiecinājās ar to bija gredzenus saspiedis un man pat bija visiem liepās atpogātajiem skarbi bija teikt, ka nevaru izveidot attiecības. gaismas pievakarē bija maz kā raudzīdamies klauvēju skropstas. man bija piesietās atsperes atmuguriski vadāmas un man bija visi skaistie līdumnieki vēdiski vaimanās sakļauti. mēs uz jums kā vīzdegunīgiem mundri un skabargaini, bet stulbums ar maniem piedzīvojumiem nevar saskarties man pietrūkst limonādes kōlas ar sinepju plāksteri un sienāžu retoriku. es biju vezumā izbalējis un skaisti bija manas aumaļas atspoguļotas liturģijā bet es vēmu naudu un barības bija pilnas vaļēju skursteņu bet es no tā tikai daļēji guvu baudu jo man bija skaistas acumirklīgās ainavas skaitāmas un man bija arī vezums ko nevarēja izretināt tikai skaistākajās visuma panevežās un man bija arī skurbums kas dāvāja man pievakari un skūpstu par visiem gaišajiem bizoniem un man bija skaistais pieticis tikai vezumama ap kalnu un man bija vajadzīgs tikai daļējš atmosfēras sadalījums tādēļ es biju visumā atspoguļots un nevietā izvalbīts kā pētersīlis visiem aizmirstā pasaciņā un kas no tā man bija vezumā apbintēts un tagad es biju visiem ieplivināts |
|
es nesaprotu citus, bet tas man palīdz gūt baudu. un kāpēc es vispār biju savu steku ielicis revolucionārajā lombardā par godu citu centieniem tad es viņu izņemu atpakaļ un no bumbieres iztešu labu galvotāju, kas man ar radiāciju apstrādās pagalvi, lai lien atpakaļ iekšā visi izbāztie kauli lai lien galvā iekšā atpakaļ un formē tur cilvēciskas strūktūras ar rumpjiem un lidmašīnām pavadā kā cukurgailīti slīcināt tējā atejā |
|
ar kondensācijas paņēmienu izņēmu gotiņu no pagultes no gultas vietas un atdevu rokās sadotu un devu tālāk no rokas rokā kā gotiņu no pagultes un viņa māva man apavu kājas garumā visā stilba vezumā ka bija viens pakavs pilns ar gumiju un man bija savs dodamais pretī ņemamais bet tad apžilbu atģidu skaldni par motoru saņēmu kā ar dzērveni būtu metis lielam prezidentam vai vilnim valim kā stieptam kaucienam manas mašīnas motorā rotorā kapotā luksoforā es biju uz lieveņa nesu lietu un ūdeni nesu trauki saskalināti un saskaras pirms atvēziena jo man nebija kur likt šo butaforo ieviņu un es biju uz vezuma izkaisīts līdumnieks un pakavi bija skarbi un staipīgi un sinopsei ievainoti vainīgi |
|
šis betonētais jau šodien vairākus īpašvārdus izķidāja un kaklā sajuta smaku un lejā uz padebešiem viņš sajuta kaklā sausu sajūtu norija siekalas un atteicās dzert alu un dzēra tik ūdeni kā alu un dzēra tik peļķes ūdeni jo bija savās kakās sapinies un viņam nebija nekas no redzētā vajadzīgs jo izsistais caurums mūs veda tikai vajadzīgajā virzienā kante kante cunt cunt viņš sauca pakaļ un raudzījās vai nebija patapinājis kaut ko no tā svešā un savādā bet kāda iecirkņa sieviete atsaucās lūpukrāsā un kabatslakatā rakstīja ar savu degunu par citu degunu par to kā mans tokijas deguns bija smacējis manas pavasara paduses vai herbārijā bija arī dažas nazālās skaņas es viņam piekodināju par betonu bārtonu bretonu burtonu un kaut kas pakausī sakasījās kā karš sakasījās pakausī tai brīdī kad novilku svārkus un saliku tos uz aproces viņš bija gribējis katru savu salūtu pabeigt ar nobeigumu bet līdzcilvēkiem tas likās kā pēdīgs gredzens paša nāsī uz amorfās asfaltētās arteriālās nazālās pašas caurumiem un gurnu ledājiem man piemēram bija savas oderes un garderobes vezumā vadājamas tik dikti apkārt ka man pat bija vandālisms padomā kā raudzīties pēc atmodas |
|
groteskālis mani apturēja un teica ka mīkla iejaukta ka drīz būs frizūra un ka viņš nebija daudz sevī imensējies kā es un es viņam teicu ka viņam galvā ir parūka vigs viņam galvā vika vilks un viņa teica ka viņa nākamreiz vilks galvā jāni kurš teica, ka viņam vika ir kājās un viņi abi saprata ka nebija no šīs pasaules es viņiem uzdāvināju vistas kabatiņu un ieliku abus cepeškrāsnī krāsot olas un aumaļas bet tad notika neparedzētais un es atcerējos ka biju nodbinājis biedrību kuras biedrības sastāvā bija biedrība un divi tās biedri to vadīja pati biedrība bet biedri bija zilie seštaki un tā viņi vadīja savas dienas iztēlojoties ka izlaisto sistēmu darbina garaiņi lai gan pēc noteiktās aptumšošanas viņi bija sapratuši noteiktas formalitātes un bija paņēmuši gružus savās rokās kā to bija darījuši viņu tēvi un kā viņu arhetipiskā domāšana bija viņiem ļāvusi izprast dziļākos procesus bet tas viss neatstāja iespaidu uz mākslinieciski domājošajiem kritikāliju apsēdušajiem piemēram tādiem kuru domas nebija notveramas patvārī un kuru ačgārnās amēbes bija mani itin dziļi krievijā iedzinušas ka es pat biju matrozim apsolījis redīsu plāceni bet šis tik savas sēnes un amēbas revidēja retināja lai saules plāceņi nebūtu man apsēduši ar tādu trulumu ka man bija kauns pēc tam par saviem apsēdušajiem visiem no domu graudiem ledājos pārtapušajiem un likvidācijai nolemtajiem bet tas viss vēl turpināja manu garu līdz prātīgai izlaidei |
|
un nebija viņšA noraizējies ne mirkli, jau gaumīgi spēja ietērpt savas tipogrāfiskās polifonijas un mēs ar mārci izsēdāmies krastā gumijās pilnā sastāvā un ņēmāmies šļopāt pa noblietēto smilti kā ar pusfabrikātu būtu sabarojuši savas astrālās būtnes savas astainās plaisas un guvernantes sita gubernatoriem kuri sita delikatesēm un gurmāniem kuriem sita arī astainas peles un sapelējušas rudzu urrā patriotes un mēs ar jums bijām stiklotā zvāru apvārsnī un gaidāmajā līdumā līkumodami un lēkājoši prāta caurvēji mani nebija vezumā uzskaitījuši lecu tik iekšā prāta aptraipītām biksēm un lustīgi spēlējos ar kalkulatoru mint condition |
|
guvernējošā lielvara šopavasar atveda vasaras armādu un tās liellaicīgos uzsvārčus kā pirms pusgadsimta būtu atmodīnāts telegrāfa briesmonis šis ņemas manipulēt staipekņus un trolejbusa pievades ričāgus un man pat balsī ieskanas tāda kā iesna tāda kā degoša grifina mēnesnīca un man balsī ieskanas salūzis tramvajs čarkstoša skaņa uz bleķa pīrāga un spilvenā ietvertais nemierīgais prāts neļauj besīties laukā no ārieša mana tēvoča pelēkajiem pelniem rudzu mitruma salvetes un sveces kā pēdējās barības pēc bļaušanas visu nakti svētā mierā mūs iespundē padebešos un lēkā pa virsu lai noblietētu sērgu ar lodāmuru dedzina maizniekam pēdas lēkā pa brēcošiem bērniem smēdinieks lakādas čībās lakādas uzpirksteņos medī savus aptrūkstošos smieklus jo viņam vienmēr vajag būt melnā kaklasaitē |
|
mijiedarboties ar roboetiem ar pirmsākumiem mijie viņš uzlec uz buka un mīl to kā kosmosa tumšo masu un es viņam gaismas starus iespraužu padusē un pakausī aulekšiem vien saule uzlec orbitālajā stacijā mir družba un skausti tika patiesi raugās manī kā pubertātes ēna uz asfalta kur izlijis sarecējis piens un varavīksnes krāsainie bezkrāsainie un liekie līdumnieki un manis paša redzētais skaistums nebija mani nekad vēl redzējis vienu šajā beztiesiskajā valstī un man ar kaunu bija jāsaka ieskrieties pavēlošajiem ka no manis karogi aug kā sēnes rudens bezgaisa telpā |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |