Viena lapa - Post a comment

groteskālis mani apturēja un teica ka mīkla iejaukta ka drīz būs frizūra un ka viņš nebija daudz sevī imensējies kā es un es viņam teicu ka viņam galvā ir parūka vigs viņam galvā vika vilks un viņa teica ka viņa nākamreiz vilks galvā jāni kurš teica, ka viņam vika ir kājās un viņi abi saprata ka nebija no šīs pasaules es viņiem uzdāvināju vistas kabatiņu un ieliku abus cepeškrāsnī krāsot olas un aumaļas bet tad notika neparedzētais un es atcerējos ka biju nodbinājis biedrību kuras biedrības sastāvā bija biedrība un divi tās biedri to vadīja pati biedrība bet biedri bija zilie seštaki un tā viņi vadīja savas dienas iztēlojoties ka izlaisto sistēmu darbina garaiņi lai gan pēc noteiktās aptumšošanas viņi bija sapratuši noteiktas formalitātes un bija paņēmuši gružus savās rokās kā to bija darījuši viņu tēvi un kā viņu arhetipiskā domāšana bija viņiem ļāvusi izprast dziļākos procesus bet tas viss neatstāja iespaidu uz mākslinieciski domājošajiem kritikāliju apsēdušajiem piemēram tādiem kuru domas nebija notveramas patvārī un kuru ačgārnās amēbes bija mani itin dziļi krievijā iedzinušas ka es pat biju matrozim apsolījis redīsu plāceni bet šis tik savas sēnes un amēbas revidēja retināja lai saules plāceņi nebūtu man apsēduši ar tādu trulumu ka man bija kauns pēc tam par saviem apsēdušajiem visiem no domu graudiem ledājos pārtapušajiem un likvidācijai nolemtajiem bet tas viss vēl turpināja manu garu līdz prātīgai izlaidei