| |
 | May. 9th, 2010 @ 11:05 pm  |
|---|
|
grištamūrs atceltajā iesaukumā grābsta. es nebiju gatavs pārkāpt pirmajai rūtiņai, tas mani atturēja arī no tā, lai. tas atkārtojās, man nedeva ražu. gaidīju spaidīju, bet dīkdienībā nebiju redzams. mani visvairāk satrauc, ka tieku atgrūsts no masām, man bija vajadzīgais kalkulators, cepe un. kad gribēju redzēt visu no sākuma, man bija atpogātas aubes. nebiju arī necik diezgan redzams bija redzamā daļa redzamā bija redzama ar to bija visiem. kad gāju redzēt redzamo sēlija. es biju gredzenā jūsu pārtikā jūsu redzējumā laukos pie kartupeļiem pie smēdes. mani atbrīvoja no partizāniem un lēkmēm. cietumā man medīja rudeni, es neklausījos. kas vārdišķais lūdzu pieklājīgāk nopietnāk biedri tomāti saldējumi. es jau redzēju redzēju visu bija redzējis. hektiski reaudzījās rubikonā, es raudzījos delveros un delveri raudzījās pēc. ok. es biju vienos pelnos paltrakos es pat nepievēršu uzmanību domām par ūdeni. mēs ar jūras partitūrām lējām jūs laukā no māksliniekiem un gaidījām sienāžus kā pēdas atstātās attīstītās sniegā. es biju galvenokārt aromatizēts man ibja galvā bija galvā izbija izbija. es biju labs delveris man nebija atspoguļotas rotaļas kad mani masēja es sīvēju man bija dziesmas uz rudeni mēs laukā bijām vezumā un man bija partitūra daļēji kraukšķīga. es biju visiem pieriebies ar saviem rudeņiem bet man nebija rūdījuma es biju uz vezuma saslapināts un man bija rudens vēdījums. es biju klaudzīdamies un vizbules raudzīdamies es biju vezumā skatīdamies un liepas vairīdamies. man sirdij noderēja raudzīties nedeva es atpogāju pogcaurumus āmura cauri nedeva pa pastkasti ar roku pastieptā vezumā es atpogāju rudzus un man piedeva aromātu es biju uz vienu vedēju atpogājis sienāžus un man bija skaisti rudzi uz aromātu un bija arī gredzens un sienāži ar to bija barankas un lielās gropes. līdzās stāvēdams stulbums klausīja mani un lamāja mani par partitūru un es lamāju viņu par rudzu pedvāli. es biju vizējis drīz un muitas skaistās liepas un visi lauzīja galvu un slavēja sienas ar beibijiem un skaistiem sienāžiem bet tas bija skaisti uzvedies tikai kalnienēs. uz irbenājiem neattiecinājās ar to bija gredzenus saspiedis un man pat bija visiem liepās atpogātajiem skarbi bija teikt, ka nevaru izveidot attiecības. gaismas pievakarē bija maz kā raudzīdamies klauvēju skropstas. man bija piesietās atsperes atmuguriski vadāmas un man bija visi skaistie līdumnieki vēdiski vaimanās sakļauti. mēs uz jums kā vīzdegunīgiem mundri un skabargaini, bet stulbums ar maniem piedzīvojumiem nevar saskarties man pietrūkst limonādes kōlas ar sinepju plāksteri un sienāžu retoriku. es biju vezumā izbalējis un skaisti bija manas aumaļas atspoguļotas liturģijā bet es vēmu naudu un barības bija pilnas vaļēju skursteņu bet es no tā tikai daļēji guvu baudu jo man bija skaistas acumirklīgās ainavas skaitāmas un man bija arī vezums ko nevarēja izretināt tikai skaistākajās visuma panevežās un man bija arī skurbums kas dāvāja man pievakari un skūpstu par visiem gaišajiem bizoniem un man bija skaistais pieticis tikai vezumama ap kalnu un man bija vajadzīgs tikai daļējš atmosfēras sadalījums tādēļ es biju visumā atspoguļots un nevietā izvalbīts kā pētersīlis visiem aizmirstā pasaciņā un kas no tā man bija vezumā apbintēts un tagad es biju visiem ieplivināts |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}