|
šis betonētais jau šodien vairākus īpašvārdus izķidāja un kaklā sajuta smaku un lejā uz padebešiem viņš sajuta kaklā sausu sajūtu norija siekalas un atteicās dzert alu un dzēra tik ūdeni kā alu un dzēra tik peļķes ūdeni jo bija savās kakās sapinies un viņam nebija nekas no redzētā vajadzīgs jo izsistais caurums mūs veda tikai vajadzīgajā virzienā kante kante cunt cunt viņš sauca pakaļ un raudzījās vai nebija patapinājis kaut ko no tā svešā un savādā bet kāda iecirkņa sieviete atsaucās lūpukrāsā un kabatslakatā rakstīja ar savu degunu par citu degunu par to kā mans tokijas deguns bija smacējis manas pavasara paduses vai herbārijā bija arī dažas nazālās skaņas es viņam piekodināju par betonu bārtonu bretonu burtonu un kaut kas pakausī sakasījās kā karš sakasījās pakausī tai brīdī kad novilku svārkus un saliku tos uz aproces viņš bija gribējis katru savu salūtu pabeigt ar nobeigumu bet līdzcilvēkiem tas likās kā pēdīgs gredzens paša nāsī uz amorfās asfaltētās arteriālās nazālās pašas caurumiem un gurnu ledājiem man piemēram bija savas oderes un garderobes vezumā vadājamas tik dikti apkārt ka man pat bija vandālisms padomā kā raudzīties pēc atmodas |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
