| April 7th, 2010 |
|
šitais džāriņš ir tāds, ka ja nerok dzi dzi dza nerok un nerok tad atliek tikai svēta ziemassvētku dziesma tad pārpasaulīgu žļurgu zobos ar visu peļu mantinieci viņš izkristalizē sevī bārbiju ar kepku tāds pārtapis sūdos viņš beidzas nost aiz vairoga nevar sazināties strupceļos kaunās barbiturāts grobiņas svētlaimīgais papaijs un kuldīdznieks. jā ar beibi uz pleca sēž stacijā brilles pulē pret akmeni beibe striļī pīpi medī medūzas arī kā tāds spalvains kunksts uzbrūk streipulim nenes mājās pienu pārtiek no piena sveļas uz ceļiem gaida mūzu blūzu beidzas nost stiepjas garlībam sūc muskuli arvien |
|
bratislavā pārmācīja vitāliju. tieši par to es rakstu. ka viņam uzsēdināja velosipēdu uz kailā pleca un somas lenci uzslidināja ka tā ieēdās karstajā kapronā un plikas meitenes lencēm uz pleca leca no tilta kraujā iekšā kā rīklē ar netīriem zobiem un slienām bet tas bija rembo gars kas viņas vilināja un piedāvāja bez receptēm veldzēt kunkustus ko tās izdeva gārdzot uz akmeņiem es viņām visus stilbus glāstīju ar šķembām bet viņas dienām vien nemainīja apakšbikses es viņām lenci sakārtoju uz pleca viņām mati pinkojās un mašīnas sēdeklī bija jau utis un blusas perēklī kā ar tītaru uz pusēm rukātu zolīti un lasītu dzelmi grāmatas lapās ar numuriem un es viņām saku lai lej dziru dziļāk iekšā savā ķermenī kur tā tās aiztiks no iekšpuses kā pūderainas cūkas ar nazi grābstīs pēdējās spalvu sinopses un mēs ēdīsi gardi taukainu gaļu un mūsu miesas saskarsies starp dibena vaigiem kur mūsu zeķes mūsu aproces un mūsu lences liks pievilkties vienam otram un mēs matos saķepsim mūsu mutes būs runājušas tās runās arvien un mūsu zobi jā gan mēs totāli pisīsimies gangrēnā un visiem kauliem būs sakāmais kā mēs tos sakapāsim saviem skatieniem un iesiesim bundulī pār plecu |
|
protams, mazlietotais no vaibstiem par mums atvainojās mēs par to protams apvainojāmies un nerunājām ar viņu visas dialektikas garumā, bet tad pēkšņi mūsu mutes papletās un tajās iebraukušais zivju forgoniņš skaļi nobezdēja savu tauri un mūros parādījās iekalti mūsu vārdi mūsu klusēšanas pieminēšanai bet tas jau zivīm sakāmais bija mūs no vietas pārcelis uz svariem gāja garām resna tatāriete un no savas voncās kazahstānas izkārtoja mūs pa rindām gāja garām teatrāla dāma bezdēdama maziem bērniem dziesmu un tai pēdās plauka rozes kā no nātru skolas pipetes un šitaste kaulu zibkie marmelādēni bija jau arī laiks pāriet lenona dziesmās lai literatūras tradīciju kratītu kā pūpēdi mandelštama kulakā vai nāsī kā burkānu jūru izsijājis tas atveldzēja savas ausis tagad arī nāsis un kulaku savu klusi spodrināja lentē iesēja un automatizēja lai tas bija kas tas bija man uz plīts ir kartupeļu jūra un es tai nesu mājās vistu peldēties peldēties un mēs izsvēpām savu ienaidnieku kā pulku svešu ķermenīšu lai tas zobenu no maka ņēmis šķeltu gaisu tīrā rudzā un es arī biju tais durvīs stāvējis kad no sava pagonella mūs pret rītu pēra žaketēm |
|
bet no visiem viņam bija mētelis. viņš ripināja ovālas bumbas un viņam teica pieskatīt savu oderi. tajā bija parādījušies pavedieni, kas draudēja saplūst ar vēnojumu un tas tiktu liecināts kā atbildība vietējās sabiedrības priekšā visādi tur ikmēneša maksājumi un galvenais regulāra atskaitīšanās papīra formātā visādas fiskālās blankas vienvārdsakot, bet tas nenobiedējamais stārasts kas viņam ļāva koķetēt ar raķešu zinātni kā pūdercukura izgudrotāju tā mēs viņam piedāvājām pusdienās gaļu un viņš neatteicās pie tā piedzerot lielu daudzumu alkoholo kā rezultātā es biju svētā pārliecībā ko rozenkreceriešu krusti bija mūs apsēduši ovālā garenumā un es ar saviem sapuvušajiem avokado mēģināju tikt bez rindas pie labākā galvaspilsētas zobārsta lai tas man izraksta pincetes recepti teicu jau ka kodolā esmu bezdievīgs un tagad iztērgājies ar ceļiniekiem atmetu savu kuplo ērkulu un lecu jūriņā plunčāties savas olivjē olas skalinādams sarkasmā kā pūdeļu priekā tā mani kutināja redzes māņi mani vienā pleciņā ietusnījuši izsvieda būvvaldes priekšā un skalināja seklā glāzē kā kilogramu nederīga mantojuma |
|
paškritika is killing my country, bet es cīnos ar zobratiem pret pedāļiem pret asfaltēto miesu, es saku, ka būšu kā karūsa peldēšu ūdeņos ar mīnu un baudīšu citrona citādo mīlestību, kad tai pieskaršos ar deniņiem man pīķi ietrieks sānā sams un mūs ar viņu kopā samals kāds izbadējies imigrants no trešās pasaules valsts |
|
katastrofilaminators gibraltārs hristomatizators mēs spēlē spēli futbols pret pretinieku komandu un sitam viņiem bumbu vārtos sitam viņiem pa kājām ar bumbu sitam pa viņu organismiem un izjaucam iekšējo orgasmu balansu un es viņam aptinu sietu ap galvu un iesitu dzelzs stabuli pierē un pūš vējš pār pārdzeltējušiem laukiem un izplūkāta lapsa apstājas paraugās uz augšu tur tērēts jastrebēns guļ augšpēdus uz vadiem un mums piešķir ordināciju par to ka esam augšā guļasvietas masieri reportieri bez slūžām dzeram paši savu mīzalu |
|
stulbi sēžu kā daunis un domāju, vai neizklausos pēc dauņa |
|
pretindukcija r tipa tavo. tauvo. es netauvo gribēju mīmiku konservā prezervatīvā nopirku vienu ar lubrikantu izmēģināju uz spetītnieku gāja virsū kā zeķe pie stilba bija resna vecene tai skrūves kājā sašūtas lai neļurkājas un viņa man brauc virsū ar velo esmu tautas nabagais zemnieks mundieri kaucu ārā pa šoseju prom no pilsētas rīga gāju gar trolejbusu parku un savā barhatā redzēju omon ugunis redzēju stalažu tieši virs eiropas un man pat bija tāds smīns manī kā lēkšot pa pjedvāli un guvernantes trenkāt bet tās visas pa klosteriem osta līmi medī sakšas un gavilē manos nē tautastērpos un mundierī arī ir sava daļa patiesibas kāda šķēle desas aiz atloka |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |