|
bet no visiem viņam bija mētelis. viņš ripināja ovālas bumbas un viņam teica pieskatīt savu oderi. tajā bija parādījušies pavedieni, kas draudēja saplūst ar vēnojumu un tas tiktu liecināts kā atbildība vietējās sabiedrības priekšā visādi tur ikmēneša maksājumi un galvenais regulāra atskaitīšanās papīra formātā visādas fiskālās blankas vienvārdsakot, bet tas nenobiedējamais stārasts kas viņam ļāva koķetēt ar raķešu zinātni kā pūdercukura izgudrotāju tā mēs viņam piedāvājām pusdienās gaļu un viņš neatteicās pie tā piedzerot lielu daudzumu alkoholo kā rezultātā es biju svētā pārliecībā ko rozenkreceriešu krusti bija mūs apsēduši ovālā garenumā un es ar saviem sapuvušajiem avokado mēģināju tikt bez rindas pie labākā galvaspilsētas zobārsta lai tas man izraksta pincetes recepti teicu jau ka kodolā esmu bezdievīgs un tagad iztērgājies ar ceļiniekiem atmetu savu kuplo ērkulu un lecu jūriņā plunčāties savas olivjē olas skalinādams sarkasmā kā pūdeļu priekā tā mani kutināja redzes māņi mani vienā pleciņā ietusnījuši izsvieda būvvaldes priekšā un skalināja seklā glāzē kā kilogramu nederīga mantojuma |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
