|
bratislavā pārmācīja vitāliju. tieši par to es rakstu. ka viņam uzsēdināja velosipēdu uz kailā pleca un somas lenci uzslidināja ka tā ieēdās karstajā kapronā un plikas meitenes lencēm uz pleca leca no tilta kraujā iekšā kā rīklē ar netīriem zobiem un slienām bet tas bija rembo gars kas viņas vilināja un piedāvāja bez receptēm veldzēt kunkustus ko tās izdeva gārdzot uz akmeņiem es viņām visus stilbus glāstīju ar šķembām bet viņas dienām vien nemainīja apakšbikses es viņām lenci sakārtoju uz pleca viņām mati pinkojās un mašīnas sēdeklī bija jau utis un blusas perēklī kā ar tītaru uz pusēm rukātu zolīti un lasītu dzelmi grāmatas lapās ar numuriem un es viņām saku lai lej dziru dziļāk iekšā savā ķermenī kur tā tās aiztiks no iekšpuses kā pūderainas cūkas ar nazi grābstīs pēdējās spalvu sinopses un mēs ēdīsi gardi taukainu gaļu un mūsu miesas saskarsies starp dibena vaigiem kur mūsu zeķes mūsu aproces un mūsu lences liks pievilkties vienam otram un mēs matos saķepsim mūsu mutes būs runājušas tās runās arvien un mūsu zobi jā gan mēs totāli pisīsimies gangrēnā un visiem kauliem būs sakāmais kā mēs tos sakapāsim saviem skatieniem un iesiesim bundulī pār plecu |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
