| December 19th, 2009 |
|
satinos tādā kā tepiķī, lai visiem pietiktu drosmes apskaust un raudāt rādīt tālumā mēs jau arī iestājāmies tad tajā organizācijā un klepus zāles apdraudētas sarkanā grāmatā skaties un brīnies medusmēnesis brāzmainā vējā saskaras ar patiesību un ledājā dragā lai visiem cilvēkveidīgiem saskaras lūpas ar aukstu dvašu izlaužas cauri mūsu piepampušām artērijām un glāstiem sirdstumšā sklerozē un kabatas pildītas amonija sāls domas padodas un gribas dragāt ar sveču liesmu gabals nokrīt un es viņam saku lai atmirst kā mušas no dzīvas miesas |
|
skandālists liesmās vislaik pieceļas no jauna un drausmīgi uzpūtīgs pavēl noguldīt saujas ar roku kustību kursīvu melodisko dīvānu dīdītāju dildo salaveci meklēsim reizē un reizumis atradīsim skatīties galvvidū lavierēt pa eglēm un piramīdām skeletu rokassspiedieniem un galvenajam stacijas intendantam lai tas atpogā mūsu prātu un lavierē caur eglēm mēs viņam sastapsimies tieši sejā un gāzīsim sklerotiskas stiklenes sejā gāzīsim metīsim ar amonija sāli un gudrība pārvarēs uzvarēs tiks cauri sveikā |
|
zemenes izbrauca caur mūsu stādiem un atkopās no akapulko un sāka ziedēt un dziedāt lai tie būtu priecīgie prom gājēji. mētājām sinhronizēti un bāleliski lai tas tak atstājas jel lielais lielvārdi un brucināja skepsi meta ar laimi pa panckām sienāzi dedzi uz auroras pieres mednieku skices skapī kafijas pupi medus lācis luncina asti ar kasti biezpiena sienāžu burciņa pašcieņas |
|
zemes apstājās patruļas priekšā sakustējās sākās tāda kā beidzamā kaite bet mēs salabām un gribējām sagrābstīt gudrības nekas nesanāca lāgs bija palicis tik notālu prom mūsu pēckūkošanas amsterdamās ka es ar to biju kaut ko sajaucis un man bija pārsējs kabatā un uz galda stāvēja galva no svešiem svētceļotājiem iegrūdiet man sānos jaunu rulli es ar jūsu piecūkoto kūti netikšos ne dienas ne nakts laikā mēs aizdedzām svecēm līdzīgus priekšmetus un gājām aplaupīt benzīntankus lai tas mūsu pāridarītāju acīs izskatītos pēc aizstāvības iedarbinājām mašīnas un atbraucām iekurt eglīti tā skrapšķēdama izbīlī saliecās kājās un gāja uz mūsu pusi ar pastieptām rokām kādi gāgāni metāmies bēguļot sērsnas saēstos sirdsapziņas gabaldarbos un nebija laika atskatīties ko sadarījuši mūsu bērni un glupi blenž nopakaļ kā gribētu jautāt pēc precīzas adreses |
|
zemniekiem bija stiepts gareniskums nevarēju uz to neko atbildēt jo man sākās mēnešreizes tas stipri iedragāja manu vadītprasmi ja tāda bija manos nodomos bet es ātri apķēros un sagrābu sevi rokās bija arī ko turēt biju pamatīgi resns draugi mani sauca par resnīti un es viņus par rūķiem dēvēju bet tas mūs neatpestīja no ļauna jo man bija sava garīgā pasaule un es par to sīvi drūmi grūstījos man pat pietika ar vienu sienakaudzi lai atsvabinātos no visa nelāgā un nelegālā bet man pietrūka trīs riteņi un bija arī tas laiks kad saziepējot skropstas varēja atbraukt atpakaļ tagadnē un lēni lērumā kāpt augumā |
|
piecās verandās bija gaišs es painteresējos ko tad jūs vēlējāties uzzināt par manu drošo partnerību vai varbūt gribētu izplesties taivānās un gribētu varbūt nomušīt mani līdz galīgai atpazīstamībai? tā es viņiem jautāju viņu garšļaukus acis mani biedēja it sevišķi bailēs sakampu gaisu un gribēju jau dēties miglā bet godīgi ļaudis atpazina manus darbus izveda mani pieguļā laulāja ar zirgu stalli gruvešos atrada kaut ko apkaunojošu es viņiem teicu ka tas viss no teikām aizgūts ka mani nebaidīt vajadzētu bet viņi tikai aulekšoja un es pārstāju uztraukties |
|
gaismas logos pāridarītājas ieskrējās ar atzveltni zobos sadarīja tādas lietas tātad es atveru acis un graužu skropstas lamājos ar jūsu atļauju krauju kraujā glabāju dakstiņus jumtam iesaku rīkoties šādi bet no manis nevar saprast ko tas viss ir nozīmējis. gaidu skalus un skaldu malku iekuršu uguni un baudīšu laivu smārdu gribēsi redzēt ražu no jūsu pieguļas piegulēsi skabargas sadarīsi itin kā būtu iemīlējies bet no mūsu pāridarītājiem tikai gaišas atmiņas paliks un mēs tās risināsim tik ikdienišķā veidā lai tas noturētu mūs par partizāniem un mēs arī jūsu vaļu iegaumēsim laimēsim tieši ārā uz puškina gatves vai tas bija mūsu iedomās pietiekami savaldīgs birokrātiskais instruments to mēs atdarīsim tieši varavīksnes verandās un baudīsim sāmsalas ielas uz sāniem pavērsim savas kapuces kaupera kungs laužiet mums rokas mēs strādāsim par pavāriem matus lēkšķerēs atdosim par patosu visu izvilksim ārā un skabargas dāsni kruzuļos izpušķosim lai jau pienākas tiem kas ar to bija nodarbojušies |
|
zemē iedzītais strostēja mūs un atkabinājis delnas no delfīnu planetārija izgāja karināt stirnas uz astes ar to bija viss ievīstītais atkopies un mēs varējām mazgāties rupjos šķīvjos ar sniegbaltām karavānām deguna galā izkārām striķus un redelēs virpinādamies lauzām viens otram rokas lai kristāla dzidrums atspoguļotos mūsu diedenlieciskumā un es tam visam konkrēti piekodināju lai tas atspoguļojas jo īpaši jo man bija šis tas padomā kā gan savādāk izsekotāji varēja mani nonievāt ja es par visām eglēm parūpējies ņēmos karātavas karavīriem izrādīt kā stipras rokas mājienam piedienīgas es biju ar to mierā un gribēju jau raudāt kad no miesas atkāpās sargeņģelis un sarkanarmiešu pavadīts rausās ārā no miesas lai rastu sev patvērumu kruzuļos un krunkainās vecmāmiņas pinkainajā atmiņā ļaudis to augstu novērtēja un sazvērnieciski nozvērējās apspiest manas tenkas tik lieliem grumbuļiem ka no manis nekas daudz vairs nepalika pāri un es nolēmu piegult |
|
satinies brasletā dunkāja pogas ārā pa logu un ogas arī saka lai es tik dikti neapbižojos jo ar tik dikti slavenu surogātu nebūs ne lemts ne izlēmīgs skats mūs savienos stiprā eiropā. man bija tāds iegansts būšu to atpogājis un oderē ievēlētie deputāti bija par mandāta tiesu izglābušies no sejas vaibstiem kas tiem bija apriebušies jau tajos senajos laikos kad ar tranšejām bijām gibraltārā ielauzušies un vaicājām vai nevajag palīdzēt bet mums ar to tik dikti bija savs sakāmais iesprūdis ka nevarēja ne pušu pārlauzto maizes donu iedabūt iekšā kur nu vēl dabūt ārā ja visi bērni ar dūrītēm dauza logus ārā tad es piesteidzos klātbūtnē un gvelžu niekus jo man nekas nav svēts šajā šakāļu ielejā kas ar tik drausmīgiem pogcaurumiem bija man visu novēlējis ar to arī izturējām ziemu un man bija gana daudz tā visa nevaldāmā siekalošanās apriebusies un mūs arī tas bija atslābinājis pietiekami tālu visos ievainojumos, ka no mundiera atpirkties nebija iespējams bet visi manevrēšanas paņēmieni mēģināja izguldīt skaldni tieši pretējā virzienā |
|
rozā riekstos izbijuši slāvi tecināja brandžu un kultīvēja nenormatīvu leksiku un bija arī pamats domāt ka ar to kas stāvus dimdina papēdi pret papēdi kā lielvēdera veikalniekam apriebies gvelzt niekus tā es viņam piekodinu labprātīgi uzņemties atbildību par piltuves saimniecību un gribētos savērpt dzīparā visu to lielīšanos ko no manas priekšautu gumijas bija saplēsis piltuvēs lietuvēns iesprostotais bet gobziņš ļāva sevi kariķēt un ķēmīgā smieklā patvaļu lustīgi ap pirkstu virpināja neizturēja un saliecās pret vēderu vāveri bružāja ar līku pirkstu kroplīšus skaitīja līdz tas ar kakla skriemeli mudīgi pārrāvis artēriju leca uz ežiņas un baigi norūdītā balsī gvelza niekus par staļinu un sputņiku lielais gvelzējs mazu tiesu sarausis uz savu tiesu metīs lustras austeres un kandžu |
|
rīsi un griķi ir sisīšu ēdiens. īsti vīri ēd kartupeļus |
|
bokačio salūza kā stūra dīvāns un es viņam saku skrūves nepalīdzēs pret strīdēšanos bet viņš ir viņa viņam savs daikts domā kā runā tas taču beigts prusaks te pie mūsu kājām galva ārā pats kā izkūkots domā ko strādā darbs darbam tarbu atņems uzsitīs zilu acis beigts būs tas darbs kas nepabeigts un drūzmēsies pret sauli daikti lieki nedomādami sitīs ārā korķus drūzmēsies kāpņu telpās un kraukšķinās lielmaizes ar sīrupa acīm skumbriju locīs iekšā baigi patiks uzdarboties un uzrīkoties pa plašo karoga mastu bizbizmārītes lodās ar automātiem un švalīši burzmu taisīs no gaismas palagiem būsi jau arī iepazinies tas antiņš protanonists |
|
valodā nav cita nolūka kā vien valodas nolūks |
|
biju vannā, noskatījos divas filmas. baigi debīlā diena |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |