Viena lapa - Post a comment

satinies brasletā dunkāja pogas ārā pa logu un ogas arī saka lai es tik dikti neapbižojos jo ar tik dikti slavenu surogātu nebūs ne lemts ne izlēmīgs skats mūs savienos stiprā eiropā. man bija tāds iegansts būšu to atpogājis un oderē ievēlētie deputāti bija par mandāta tiesu izglābušies no sejas vaibstiem kas tiem bija apriebušies jau tajos senajos laikos kad ar tranšejām bijām gibraltārā ielauzušies un vaicājām vai nevajag palīdzēt bet mums ar to tik dikti bija savs sakāmais iesprūdis ka nevarēja ne pušu pārlauzto maizes donu iedabūt iekšā kur nu vēl dabūt ārā ja visi bērni ar dūrītēm dauza logus ārā tad es piesteidzos klātbūtnē un gvelžu niekus jo man nekas nav svēts šajā šakāļu ielejā kas ar tik drausmīgiem pogcaurumiem bija man visu novēlējis ar to arī izturējām ziemu un man bija gana daudz tā visa nevaldāmā siekalošanās apriebusies un mūs arī tas bija atslābinājis pietiekami tālu visos ievainojumos, ka no mundiera atpirkties nebija iespējams bet visi manevrēšanas paņēmieni mēģināja izguldīt skaldni tieši pretējā virzienā