bokačio salūza kā stūra dīvāns un es viņam saku skrūves nepalīdzēs pret strīdēšanos bet viņš ir viņa viņam savs daikts domā kā runā tas taču beigts prusaks te pie mūsu kājām galva ārā pats kā izkūkots domā ko strādā darbs darbam tarbu atņems uzsitīs zilu acis beigts būs tas darbs kas nepabeigts un drūzmēsies pret sauli daikti lieki nedomādami sitīs ārā korķus drūzmēsies kāpņu telpās un kraukšķinās lielmaizes ar sīrupa acīm skumbriju locīs iekšā baigi patiks uzdarboties un uzrīkoties pa plašo karoga mastu bizbizmārītes lodās ar automātiem un švalīši burzmu taisīs no gaismas palagiem būsi jau arī iepazinies tas antiņš protanonists |