|
zemē iedzītais strostēja mūs un atkabinājis delnas no delfīnu planetārija izgāja karināt stirnas uz astes ar to bija viss ievīstītais atkopies un mēs varējām mazgāties rupjos šķīvjos ar sniegbaltām karavānām deguna galā izkārām striķus un redelēs virpinādamies lauzām viens otram rokas lai kristāla dzidrums atspoguļotos mūsu diedenlieciskumā un es tam visam konkrēti piekodināju lai tas atspoguļojas jo īpaši jo man bija šis tas padomā kā gan savādāk izsekotāji varēja mani nonievāt ja es par visām eglēm parūpējies ņēmos karātavas karavīriem izrādīt kā stipras rokas mājienam piedienīgas es biju ar to mierā un gribēju jau raudāt kad no miesas atkāpās sargeņģelis un sarkanarmiešu pavadīts rausās ārā no miesas lai rastu sev patvērumu kruzuļos un krunkainās vecmāmiņas pinkainajā atmiņā ļaudis to augstu novērtēja un sazvērnieciski nozvērējās apspiest manas tenkas tik lieliem grumbuļiem ka no manis nekas daudz vairs nepalika pāri un es nolēmu piegult |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
