| April 25th, 2009 |
|
es izgāju saulē ar bārkstīm kā nazi un man uzreiz uzbruka vairāki zari, kuriem no pamatnes bija vairāki zari un tas bija tāda kā roka, kurai nebija neviena pirkst es saskaitīju tās sievietes matus un viņa man bija ķēdē es mēģināju izrēķināt attālumu starp domām, kas piesietas pie saknēm un galvas virsma bija visa vienās ēnās. naudas ēnās mēs redzējām to attālinamies un mūs nevarēja piesaistīt ne pie viena iedomu apgabala es skrēju ar augstu paceltu vienu roku un meloju jo otra roka bija skrējiena kustībā bet pirmā bija pacelta tik daudz lai varētu noplūkt bieti un kad tatārs ar zobenā kaltu skatienu bija iemūžināts brāļu kapos kā zeltā liets padomju karavīrs tad es sapratu, ka laiks iet mājās un es arī skrēju pa apakšu visiem tiltiem un man no tērēšanās bija iestājusies bulīmija es skrēju ar ecēšām ar kapiem un ar bambusa dzinumiem bet bērni pa mani meta ar mīksti piepūstām gumijas bumbām ar rotājumiem lietussargiem un cauri riņķim lecošiem sunīšiem es arī nebiju piestājies pie tā agregātstāvokļa kur dalīja biķetes un visa mana beķereja bija visas acis izraudzījusi ārā iekams saprata ka pietura ir garām un mums atliek tikai arabeskas un bumbieru mizas tās tad mēs arī ņēmāmies kārtot kaudzītēs kā sezonālā vasaras darba piekabes pilnas ar blakusvāģiem un laižam uz leišiem vai uz vāczemi iesmērēt vietējiem mūsu produkciju pusi eiropas bijām apskrējuši kamēr mums piešķīra ordeni un mēs varējām mazgāt bārdu pienā vai klīsterī un brīvības un barona ielas sazarojumā tirgot narcises ko mēs arī darījām un bārdas plūkāšana nespēja novērst uzmanību no plazmas televizora reklāmas bet es ar visām kāpēc-kāpurķēdēm izbraucu ārā no savas novietnes un kuģi galvā uzmaucis niru zem stiklainiem skatieniem un ledus dālderus skaitīdams lēnām zaudēju prātu tā bija mana samaksa par musketieru slaktiņu un mēs jau bijām reiz atgriezušies no mistiskās sienas lai šobrīd paliktu kādā ostas pilsētā kur izklaidēt vietējās žirafes un palmu cekulus es iegūlu savā plaukstā un aijāts ar garāmlidojošiem bumbvedējiem vienojos stratosfēriskā apjukumā par debespušu lauzšanas principiem būtībā es biju lēnām iemilzis savās problēmās un atgaiņādamies ar odu bataljoniem piešķirto dzeramo ūdeni lēnām iztusnīju no savas bedres aizrušināju to konspiratīvos nolūkos un nodēvēju šo pasākumu par tādu, kura gurnos bija iestīdzējis kāds teikums, kura izvirzītās pakaļkājas bija mums pienesušas dzeramo vielu ar vietas norādi tai virzienā kur mēs bijām ar pienenēm ausis aizbāzuši putekšņus ledājiem atdevuši un mierīgā prātā režģos iekampušies mēs metāmies un beidzot bijām atbrīvojušies no mirušo pilsētas skavām lai prātīgā gājumā ietenterētu savos izvirzījumos
|
|
no samērā liela augstuma man krūtīs ietriecās betona šķautne tādējādi mani gandrīz pārplēsdama uz pusēm. es paņēmu vingrošanas riņķi un izlīdu tam cauri, šī darbība man iepatikās un es to atkārtoju, bet tad riņķi aizstāju ar putekļu figūrām, kas redzamas, kad aizver acis, un turpināju vingrot ar tām. dejošanas riņķis sāka mest ziemeļblāzmai līdzīgu "ēnu" un es to sāku glāstīt kā rūpīgi noslīpētu zāģa ripu. no visām iespējām es izvēlējos zaudēt kājas un skatījos kā tās tiek aizkusinātas prom no manis lai tiktu ievietotas kādā formas veidlapā. kad es nākamreiz atnācu izvēlēties kalnu kristālus to lēnā dīgšana man lika domāt par retiem matiem, es sāku raut ārā burkānus uz durt atpakaļ atvāztus nažus. manā rīcībā bija tikai viens no katra, bet par cik momenti bija sadrumstaloti fragmetēti un izprintēti pavirši es biju gatavs katrā jaunā sākumā būt pārliecināts par savu nevainību. brīdī, kad žoga augšējā līnija sāka streipuļot pa perimetru raudama nost galvas vai koku zarus, visu, kas tapa tās ceļā neievērots, manas smadzenes atteicās to akceptēt un lēkāja kā dzeltas lai izvairītos no kairinājuma un solītajām nepatikšanām. brīdī, kad strīpainās treniņbikses bija ienākušas agrokolhoza modē es biju no vienas vietas nosēts neveselīgām pumpām, mans ķermenis nebija vērts rādīšanai un es nogūlos uz sliedēm pa kurām nekas nebrauca jau ilgāku laiku. galvenais roku zaudēšanas faktors slēpās nomaļajā dzelzceļa operatora savrupmājā. man bija atņemta iespēja mijiedarboties, tādēļ es cepuri uz vienas auss uzbīdījis palekdamies tuvojos ūdens pumpim lai saprastu, kāda ir dzīve trubā, kas sniedzas dziļi uz leju bet tepat netālu augšā pārtop sarežģītā konstrukcijā un neļauj saprast to, kam tu esi lemts. mana pirmā saskarsme ar saknēm bija tieši šajā pazemes ielejā, kurā ieeja sākās krūtīs un telegrammas sūtīja ārā pa ausīm. es dūru ausīs dažādus priekšmetus bet pāragrās pārraides nelikās mani traucējam tāpēc es kļuvu par kārtīgu pilsoni un pusdienās ēdu olas ar sāli. mani ievēlēja nervu sistēmas valdē un es kā atriebdamies tricināju cilvēkus ārā no biksēm es tiem neļāvu miegā gulēt bet garām kājām staigāju pa aiznadžiem un lēju degunā greipfrūta ekstraktu. pa pilienam vien es biju pietuvojies savai nolemtībai un sāku kārtot kakla piederumus, lai izskatītos it kā to visu tiešām būtu pieredzējis un mani prata novērtēt manu termiņu pagarināja un pedikīru-manikīru uztaisīja es palocījos viduklī man iemauca ar gumijas steku pa galvu deniņu virzienā un es laimīgs aizripoju lai turpmāk visur rāpotu cilvēka cieņu pazemojošā pozā un meklētu kur tik kādam iespļaut kurpē. tiklīdz kāds pieturas iemītnieks izvilka kāju no apava ar to arī parakstītdams sev verdiktu es ņēmos telegrafēt uz debesi kur velns bļe netīrās biksēs tērēja manu laiku es viņam vienreiz ēdienā iejaukšu saindētu nagu un tad viņš man lūgsies atvainošanos bet es viņam turēšu pliku kāju uz muguras un viņš būs mans kalps un birste bet es būšu tik nežēlīgs ka neviens tablešu daudzums nespēs mani apmierināt
|
|
es podā atradu vecu viskiju
 |
|
es vienmēr esmu gribējis rakņāties pa miskastēm. pārmeklējot kādu līķi, atradu ar krēmu pildītu kūciņu
 |
|
esmu pilsētā, kas atrodas zem ūdens
 |
|
es jau teicu, ka te ir pārīši? traki ārsti, kas skraida ar koka kasti klēpī un mētājas ar sprāgstvielām un viņu draudzenes māsiņas teatrālās maskās. emocionālākajiem pēc sašaušanas kratās vai šūpojas kājas
 |
|
tie svoloči mēdz klusiņām pielīst no aizmugures un maukt pa galvu ar milzīgu lukturi, izbiedējot no manis šitu
 |
|
skrotis bija no akmens es piesēdos un ņēmos pierādīt ka ir tas kas ir bet mani novērsa un pārvērta par dzērvi es vienalga biju pārliecināts par savu taisnību es gāju ar garām šķērēm un pat lieliem cilvēkiem no manis šo to vajadzēja es gāju ar garu birsti pa priekšu un mēžu šodienas nedarbus visiem bija no vienas dzīslas tas briesmīgais atraugu tērvetnieks kas ar lapkriti bija apsēdies man tieši pretim es biju ar visiem ierindas pilsoņiem labās attiecībās un mēs kopīgi dzērā vīnu ar bērzu sulām mēs jau arī visi bijām ačgārni bet šis tīkla noslogojums mums bija apsolījis kaut ko īpašu es tam noticēju un ar to viss sakās viņš teica kāds viņam neglīts rosols bet es piesēdu uz pitačokiem un laizīju vēnas vaļā ar vaļa gaļu un mums bija divsimts ieroči kas klapēja ciet veikalu pēc veikala es piedzēros ar amonija skābi un lauzu rokas tieši virsū mūsu pāridarītājiem jo manas iesnas bija ar to pašu seklumu neaptēstas kas ar tramvaju brauca bez biļetes es ielecu pretimnākošā auto un laidos lapās ka tieku un man jau arī izdevās visi izmukušie dinozauri man dzinās pakaļ kā zinādami par detektoru manā apģērbā pie manas personas bija piestiprināts vēl daudz un tā bija totāli neizpētīta teritorija es laizīju savas rētas un rāmi grauzu kartupeļu čipsus pie manis nāca seansā un vizītē un visi mani asie naži palēnām nolietojās es biju iegaumējis precīzas ciparu kombinācijas lai izdevīgums nekad neatkāptos no manām aprocēm un kopā mums bija visai jautri es lauzīju rokas un šķobīju mutes bet visiem apmeklētājiem bija briesmīgi neticīgas acis tādas kā bailes tādas kā raizes es jau arī nomazgāju rokas katru otro reizi un sāku dalīt prezervatīvus un konfektes man izdevās ieslēgties tukšā telpā un tur es izdarīju vajadzīgos aprēķinus un sekundāros pierakstus lai visiem pa logu raudzītēs vēlošajiem man nebūtu laika nevienam atteikt es biju ārsts ar šprici un gandarījums lējās pa vaļējām atverēm kā nagu laka manos sapņos, kad tai pieskaras nakts melnumā lai ar to noklātu sienas un garaiņus palaistu rindā pa priekšu
|
|
jūs varbūt neesat pamanījuši, ka gaiss ir pilns ar meteoriem. es ar moci nebraucu, vismaz tas man nedraud |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
