| Recent Entries |
| | May. 3rd, 2009 @ 12:16 am |
|---|
|
niekalbis es piestāju pie rozentāļiem lai izdāļātu lapiņas un mani uzreiz uzrunāja kāds kungs tas jau bija viņš no pašiem iesākumiem tādēļ es iedziļinājies un man ar klaunu bija pa rokai iznesiet manas dienas ar durvīm pa priekšu es biju iztēlojies ka vajag pacelties virs ūdens es to izdarīju un man nebija jāēd dūņas es iznācu no klauna ierindas un izlēmu piebiedroties mērinstrumentu lietum tie krita kā pakšķi un man nebija kur dēties mēs lauzāmies ārpusē un mums nebija neviens diendusas ledenes koplietošana un mums iznāca lietainas dienas no mūsu pakšķiem mēs kā pāķi iznācām slaucīt asaras un mums lauzās ārā pagales es iznesu pagales ar strutojošu roku un groziņā bija iemaldījies luksofors es viņam iedevu grauzt bietes kamēr es pats pucēju ledenes ārā no biksēm mums iznāca tāda saķeršanās kad man bija pilnībā apnicis laizīt mēli un ar garšļaukus cilindriem mums uznāca vēlēšanās vemt skaļi un mums arī bija divas iespējas ko ar daivu lindrakiem un fiksāžu bija nodevīgi atstātā mājās vienus bet no visiem saraustajiem labumiem mums bija pēdējais vēl neizdibinātāis un to mēs ņēmāmies ķengāt un drukni iegrūzdami sānos ar rungu mūs noķēra zaķpastala ko mēs arī uzrunājām kā tērētu būtni un mums bija vienos palagos iesprostotie un divos iemestie kailgliemeži un mans asaru kambaris bija ar ziedlapām saskābis no visiem iešņauktajiem pūdeļiem ar gargabalnieka sētas mietu manās asarās bija izcepies viens no daudzajiem un murmanska bija uz vietas palikusi grūta gastronomijas cehā un slimnīcas korpusa augslējās mēs raudājām pēc petardes ko mums pasniedza ar ziediem un nelgas ar kakla iekaisumu un skriemeli kā uz āru izbīdītu vainīti mums ar podagras kalna vannu kariem bija iznācis viens no tiem lielajiem ieskrējieniem kas ar plūdlīniju bija atbraucis uz nin koncertu un nekas no tā pa nullēm nosistā laika gravīrās nespēja mūs appludināt tik tālu lai ar krēmenēm varētu uzdancot pa placdarmu un krodziņā iznēsātais kunilings bija un palika un tam drēbes par mazu palika ar nazi izgrieza rododendram kvadrātiņus uz vaigiem un maigi glāstot ieskaloja izlietnē nēsāt peļķes kā lietusmēteli lai ar zaigojošām acīm manas kabatas piepildās dūksnāju un kļūtu par murmansku mēs ar lauznīti iznāktu klajumā atnestu kabaci un pāršķeltu kā lietaskoks to dara ar zaru par rāciju
|
| | Apr. 27th, 2009 @ 05:40 pm |
|---|
|
es iekliedzos un palēcos pagaisa visi putekļi un logos nosēdās os sistēmas magnētiskie lauki es pieķēros pie pudeles un sienas sagrīļotas atstāja pievārtes miskastes es nolauzu o burtam kāju un laidu pa pleskavas šoseju satikt marionetes kas man nesa tomātu stādus es ielauzos svešā teritorijā un mūs uzrunāja trešajā personā ar krevetēm uz lūpām un es tikai staigāju staigāju līdz nonācu kāposta kacenā un murmuļi ar pārplīsušām lūpām mums stāstīja kā tas ir uz visu raudzīties caur marinātiem ķiplokiem es nolauzu strutupūznim uzgali un noslaucīju rokas ovālā priekšautā lai mani nenošauj uzreiz bet lai vispirms ievaino un tad atstāj noģīpt svešiniekiem uz rokām mani nesa ar prātvēdera izteiksmi sejā un maijas miglas domīgās prātulas iznēsātajā deķī lieti noderēja lai es to visu iztēlotos kā pelnītu salūta vietā iegūtu apskāvienu bet manas puķes no tā visa nebarojās tādēļ abonomentu nepagarināja un laizīja ārā visas iespējamās uzslavas un grabažas pašas sev sekoja pa pieputējušo ačgārnības pagalvi un mūs jau arī tur neviens negaidīja mēs krācām savos sabužinātajos matos un mākslas skolas absolvents ar cirvīti aiz krāgas bija nomērījis precīzu attālumu līdz ārējām robežām un grasījās uzslavēt mani par palīdzīgu roku bet tad atģidās ka nopresētā kartona skābie ... mielavs uz visiem skatījās ar gaišu prātu un es pār tiltiņu pārlekušais biju nospriedis labi sadoties rokās un kailās gumijas baigā ātrumā klabinādams iznesu ārā visas iespējamās uzslavas kas man nepiederēja un spieda uz dīkdienības dzīslas tas arī bija beigu sākumā paredzētais ieskicējums un es negrasījos atkāpties no saviem nodomiem bet atguldīju piekabi uz seklā līdzenuma un laidu pār matu ērkuli ar kaprona diedziņā iesietu skrūvgriezni lai paldies teicējiem būtu savas iespējas to atguldīt mušmiru līdumiņā un gaiņāt odu virzienrādītāju nost ar kurapatkām un citām izcilām piemēru laupītājām mūsu neviennozīmīgajā slikto garastāvokļu krātuvē es ielecu un iepletis acis gaidīju kad no sprosta pavērsies no meža izbēdzis un tad patagonijā atgriezies bet nevar jau uzsliet murskuli ar barbiturātiem tajās iekavās kas mūs ieskāva un ieskavoja ar brangu naudas maisam līdzīgu un sniegpulkstenīšu laizītavas numerācija piekāvusi savus sāncenšus mūs sakombinēja krizantēmu pušķīšos un laizīja tik tālāk kamēr manas sniegbaltās rokas atkāpās drošā attālumā un kariķēja klūgu griezējus ar baisiem uzvārdiem un sniegā izkašātām mirstošām atliekām bija jau arī laiks manas ieniezējušās skepses punktos iekarinātās mugurkaula skārdenes iedibināt lai nestu peļņas manās runas manierēs un ar piedziedājumu sarunājušais kleperis iznesa siekalas pieguļā un nestāvēja uz vietas ne brīdi jo man līdz plkst. pieciem vajadzēja paspēt uz laidaru un tur nokārtot šādas tādas un es jau arī biju uzcītīgs savās izslavētajās miroņu ganāmpulkiem atdotajās bet tad no mums iznāca kā nelāga ķibele kuras piecūkotās erekcijas nenovīdība bija un palika uz mūsu sēžas sāka izsisties sili un ielejas bet kāda sakņudārza greizajā ratā mūks noķēra bizbizmārīti un nelika to mierā visu laiku kamār dārzeņu veikalā es runāju EN valodā burvīgi vaine kamēr ausma atkal ieperinas pundurim niekalbim izkaltā nabassaitē kā tas no mana priekamājas balkoniņa bija visiem ar vēzienu apriebies
|
| | Apr. 25th, 2009 @ 03:09 am |
|---|
|
es izgāju saulē ar bārkstīm kā nazi un man uzreiz uzbruka vairāki zari, kuriem no pamatnes bija vairāki zari un tas bija tāda kā roka, kurai nebija neviena pirkst es saskaitīju tās sievietes matus un viņa man bija ķēdē es mēģināju izrēķināt attālumu starp domām, kas piesietas pie saknēm un galvas virsma bija visa vienās ēnās. naudas ēnās mēs redzējām to attālinamies un mūs nevarēja piesaistīt ne pie viena iedomu apgabala es skrēju ar augstu paceltu vienu roku un meloju jo otra roka bija skrējiena kustībā bet pirmā bija pacelta tik daudz lai varētu noplūkt bieti un kad tatārs ar zobenā kaltu skatienu bija iemūžināts brāļu kapos kā zeltā liets padomju karavīrs tad es sapratu, ka laiks iet mājās un es arī skrēju pa apakšu visiem tiltiem un man no tērēšanās bija iestājusies bulīmija es skrēju ar ecēšām ar kapiem un ar bambusa dzinumiem bet bērni pa mani meta ar mīksti piepūstām gumijas bumbām ar rotājumiem lietussargiem un cauri riņķim lecošiem sunīšiem es arī nebiju piestājies pie tā agregātstāvokļa kur dalīja biķetes un visa mana beķereja bija visas acis izraudzījusi ārā iekams saprata ka pietura ir garām un mums atliek tikai arabeskas un bumbieru mizas tās tad mēs arī ņēmāmies kārtot kaudzītēs kā sezonālā vasaras darba piekabes pilnas ar blakusvāģiem un laižam uz leišiem vai uz vāczemi iesmērēt vietējiem mūsu produkciju pusi eiropas bijām apskrējuši kamēr mums piešķīra ordeni un mēs varējām mazgāt bārdu pienā vai klīsterī un brīvības un barona ielas sazarojumā tirgot narcises ko mēs arī darījām un bārdas plūkāšana nespēja novērst uzmanību no plazmas televizora reklāmas bet es ar visām kāpēc-kāpurķēdēm izbraucu ārā no savas novietnes un kuģi galvā uzmaucis niru zem stiklainiem skatieniem un ledus dālderus skaitīdams lēnām zaudēju prātu tā bija mana samaksa par musketieru slaktiņu un mēs jau bijām reiz atgriezušies no mistiskās sienas lai šobrīd paliktu kādā ostas pilsētā kur izklaidēt vietējās žirafes un palmu cekulus es iegūlu savā plaukstā un aijāts ar garāmlidojošiem bumbvedējiem vienojos stratosfēriskā apjukumā par debespušu lauzšanas principiem būtībā es biju lēnām iemilzis savās problēmās un atgaiņādamies ar odu bataljoniem piešķirto dzeramo ūdeni lēnām iztusnīju no savas bedres aizrušināju to konspiratīvos nolūkos un nodēvēju šo pasākumu par tādu, kura gurnos bija iestīdzējis kāds teikums, kura izvirzītās pakaļkājas bija mums pienesušas dzeramo vielu ar vietas norādi tai virzienā kur mēs bijām ar pienenēm ausis aizbāzuši putekšņus ledājiem atdevuši un mierīgā prātā režģos iekampušies mēs metāmies un beidzot bijām atbrīvojušies no mirušo pilsētas skavām lai prātīgā gājumā ietenterētu savos izvirzījumos
|
| | Apr. 21st, 2009 @ 11:27 pm |
|---|
|
gaisa vietā ir dzērums un es tur neko nevaru padarīt esmu iznācis pastaigāties dzestrajā gaisā un zinu ka man drīz nāksies skriet man tur godīgi sakot neviens nevarēs palīdzēt tāpēc es jau tagad trennējos sist sev pa kājām ar kārklu pīckām un trokšņoju lai traucētu sev koncentrēties un varētu labāk izlauzties labajām avīm cauri es arī vislaik domāju par trauksmaino sārta dzīvību kuras galvenais norobežojums mūs ir izdzinis tik tālu ka nevar izdomāt labu pārdomātu klāstu lai no manis tas nekad vairs nebūtu ierobežotā es jau arī dabūju kārtīgu dunku un tādā veidā reaģēju un devu iemeslu mani pažēlot kad no manis nekas vairs nebūs izdevības dzīlēs un tas ar to mani arī apgablvoja bet es vienlaicīgi arī sāku dzīt kā pūdernīcas klēts un man piepes bija draugi kurus es atgrūdu lai tie nebūtu tie lielie mānekļi ko tas pesticīds ir sūtījis un es kas biju galīgi sapinies pats savās skavās es biju no liesmām patvēries un turpināju dedzināties pilnīgā pārliecībā ka no visiem kodu ierakumiem mani var redzēt tikai par trim ceturtdaļām tādēļ turpināju gulēt ar gultu virs galvas un man sapnī rādījās kā es kāpju klintī lai ar pēterburgas otiņu tīrītu modernistiem degunu to man nevēlējās piedot saldkaisle un es biju viss vienās putās kad nonācu pie pirmā kontrolstaba kas ar mani sarunājās mātišķā balsī un piedāvāja ķīseli un man bija nomoda sapņi tik lielā mērā apnikuši ka es biju ar to uz vienu roku un man atkal ienāca prātā tāda iedomu vācele ka es ar tādu bomi dabūju pa ceļgaliem ka saļodzījos uz taisnas vietas bet muguru iztaisnojis uzstutēju vienu cisternu un gāju tik tālāk kamēr man acis nebija pilnas ar zemi no manis jau atpalika un es biju diezgan labā fiziskā formā tādēļ varēju patētlot gan vietējā teātrī gan ātri aizteigties tālāk kā jau tas ātram ziragam pienākas man nebija tas izdzimušais klaustrofobs uz galvas no kura es nevarēju tik garām un bija jau arī pēdējais laiks jo no visiem uzaicinātajiem es biju ieradies kā viesis pats savās viesībās ar garu gumiju vilku un mani bija piesējuši pie klints kur varēja itin labi nomērķēt pa manu ķermeni un raidīt tajā garozas un sekeletu smaidus kā jau teicu es biju izkāmējis nemērām in tas man netraucēja iet kā caralaika kapucei un bija jau arī savi iemesli es biju izlauzies no diviem tik iekšēji nelietojamiem stāvokļiem ka no briesmu vagoniem uz mani skatījās lopu acis un vagonos bija auksti es biju paslēpts starp tesmeni un locekli un man sūtīja īsziņas bet es to visu atmetu kā dartaņjans atmet cepuri uz pakauša un joņo visām desām garām un viņa draugi tikai kā piesieti suņi tiek lecienā parauti uz atpakaļu un kļūst par apsmieklu lellēm ar krellēm kā zobiem tā nagiem mēs dodam lielu atlaidi ja jūs esat mūsu kolekcijas mīļotājs un mēs jau arī dodam jums atlaides vienkārši tāpat jo mums kas esam kurli no dzimšanas jūsu pieturvieta pirms izlaušanās ir liels pagodinājums tādēļ mēs jūs visus cienājam ar konfektēm lūdzu paliekiet un es gandrīz jau arī paliku jo noticēju ka tā ir mana pieturvieta bet tikai pēc brīža spēju apjēgt un apjaust ko biju gandrīz nodarījis tādēļ turpināju ceļu lai izberztu visu mizu krāšņumu ārā no savas apziņas man bija palikušas divas kabatas un tajās žvadzēja novērotāju torņi mani jau bija sakāvuši daudzi un daudz man vairs nebija ko zaudēt tādēļ es pieplaku pie baltā mūra un sūcu ārā venēras no kāju starpām un lodāmuru viserioniem bet mani bija atmetuši skandalozie ieroči
|
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |