Viena lapa - Post a comment

es izgāju saulē ar bārkstīm kā nazi un man uzreiz uzbruka vairāki zari, kuriem no pamatnes bija vairāki zari un tas bija tāda kā roka, kurai nebija neviena pirkst es saskaitīju tās sievietes matus un viņa man bija ķēdē es mēģināju izrēķināt attālumu starp domām, kas piesietas pie saknēm un galvas virsma bija visa vienās ēnās. naudas ēnās mēs redzējām to attālinamies un mūs nevarēja piesaistīt ne pie viena iedomu apgabala es skrēju ar augstu paceltu vienu roku un meloju jo otra roka bija skrējiena kustībā bet pirmā bija pacelta tik daudz lai varētu noplūkt bieti un kad tatārs ar zobenā kaltu skatienu bija iemūžināts brāļu kapos kā zeltā liets padomju karavīrs tad es sapratu, ka laiks iet mājās un es arī skrēju pa apakšu visiem tiltiem un man no tērēšanās bija iestājusies bulīmija es skrēju ar ecēšām ar kapiem un ar bambusa dzinumiem bet bērni pa mani meta ar mīksti piepūstām gumijas bumbām ar rotājumiem lietussargiem un cauri riņķim lecošiem sunīšiem es arī nebiju piestājies pie tā agregātstāvokļa kur dalīja biķetes un visa mana beķereja bija visas acis izraudzījusi ārā iekams saprata ka pietura ir garām un mums atliek tikai arabeskas un bumbieru mizas tās tad mēs arī ņēmāmies kārtot kaudzītēs kā sezonālā vasaras darba piekabes pilnas ar blakusvāģiem un laižam uz leišiem vai uz vāczemi iesmērēt vietējiem mūsu produkciju pusi eiropas bijām apskrējuši kamēr mums piešķīra ordeni un mēs varējām mazgāt bārdu pienā vai klīsterī un brīvības un barona ielas sazarojumā tirgot narcises ko mēs arī darījām un bārdas plūkāšana nespēja novērst uzmanību no plazmas televizora reklāmas bet es ar visām kāpēc-kāpurķēdēm izbraucu ārā no savas novietnes un kuģi galvā uzmaucis niru zem stiklainiem skatieniem un ledus dālderus skaitīdams lēnām zaudēju prātu tā bija mana samaksa par musketieru slaktiņu un mēs jau bijām reiz atgriezušies no mistiskās sienas lai šobrīd paliktu kādā ostas pilsētā kur izklaidēt vietējās žirafes un palmu cekulus es iegūlu savā plaukstā un aijāts ar garāmlidojošiem bumbvedējiem vienojos stratosfēriskā apjukumā par debespušu lauzšanas principiem būtībā es biju lēnām iemilzis savās problēmās un atgaiņādamies ar odu bataljoniem piešķirto dzeramo ūdeni lēnām iztusnīju no savas bedres aizrušināju to konspiratīvos nolūkos un nodēvēju šo pasākumu par tādu, kura gurnos bija iestīdzējis kāds teikums, kura izvirzītās pakaļkājas bija mums pienesušas dzeramo vielu ar vietas norādi tai virzienā kur mēs bijām ar pienenēm ausis aizbāzuši putekšņus ledājiem atdevuši un mierīgā prātā režģos iekampušies mēs metāmies un beidzot bijām atbrīvojušies no mirušo pilsētas skavām lai prātīgā gājumā ietenterētu savos izvirzījumos