Viena lapa - Post a comment

niekalbis es piestāju pie rozentāļiem lai izdāļātu lapiņas un mani uzreiz uzrunāja kāds kungs tas jau bija viņš no pašiem iesākumiem tādēļ es iedziļinājies un man ar klaunu bija pa rokai iznesiet manas dienas ar durvīm pa priekšu es biju iztēlojies ka vajag pacelties virs ūdens es to izdarīju un man nebija jāēd dūņas es iznācu no klauna ierindas un izlēmu piebiedroties mērinstrumentu lietum tie krita kā pakšķi un man nebija kur dēties mēs lauzāmies ārpusē un mums nebija neviens diendusas ledenes koplietošana un mums iznāca lietainas dienas no mūsu pakšķiem mēs kā pāķi iznācām slaucīt asaras un mums lauzās ārā pagales es iznesu pagales ar strutojošu roku un groziņā bija iemaldījies luksofors es viņam iedevu grauzt bietes kamēr es pats pucēju ledenes ārā no biksēm mums iznāca tāda saķeršanās kad man bija pilnībā apnicis laizīt mēli un ar garšļaukus cilindriem mums uznāca vēlēšanās vemt skaļi un mums arī bija divas iespējas ko ar daivu lindrakiem un fiksāžu bija nodevīgi atstātā mājās vienus bet no visiem saraustajiem labumiem mums bija pēdējais vēl neizdibinātāis un to mēs ņēmāmies ķengāt un drukni iegrūzdami sānos ar rungu mūs noķēra zaķpastala ko mēs arī uzrunājām kā tērētu būtni un mums bija vienos palagos iesprostotie un divos iemestie kailgliemeži un mans asaru kambaris bija ar ziedlapām saskābis no visiem iešņauktajiem pūdeļiem ar gargabalnieka sētas mietu manās asarās bija izcepies viens no daudzajiem un murmanska bija uz vietas palikusi grūta gastronomijas cehā un slimnīcas korpusa augslējās mēs raudājām pēc petardes ko mums pasniedza ar ziediem un nelgas ar kakla iekaisumu un skriemeli kā uz āru izbīdītu vainīti mums ar podagras kalna vannu kariem bija iznācis viens no tiem lielajiem ieskrējieniem kas ar plūdlīniju bija atbraucis uz nin koncertu un nekas no tā pa nullēm nosistā laika gravīrās nespēja mūs appludināt tik tālu lai ar krēmenēm varētu uzdancot pa placdarmu un krodziņā iznēsātais kunilings bija un palika un tam drēbes par mazu palika ar nazi izgrieza rododendram kvadrātiņus uz vaigiem un maigi glāstot ieskaloja izlietnē nēsāt peļķes kā lietusmēteli lai ar zaigojošām acīm manas kabatas piepildās dūksnāju un kļūtu par murmansku mēs ar lauznīti iznāktu klajumā atnestu kabaci un pāršķeltu kā lietaskoks to dara ar zaru par rāciju