| March 9th, 2009 |
|
lietojot torrentu, suns guļ uz sāniem, un no viņa vēdera ar nazi var nokasīt sviestu. lejuplāde ir vīrišķais, augšuplāde sievišķais. |
|
vecāki domā, ka mēs tēlojam pieaugušos, bet mēs vienkārši esam noguruši no cīves un tā teikt skrienam nejau nu skrienam un arī ne kaut ko izdomājam kas tas vispār ir ka man nesūta darbu es gribu ilgoties bet saņemt īsti nevēlos un nāk virsū lielas nepatikšanas lieli satraukumi ak es jau baidos tas nenozīmē, ka es nebaidos un vispār nolēmu ka esmu iedzinis sevi pārāk lielā nosacītībā ka mēģinu pateikt visu stabilā veidā bet tas priekš manis nedarbojas kā arī tas ka es izdarīju tos izcēlumus uz brīdi apjuku jo mani traucē televizors un es neņemos kādam kaut ko pārmest jo tas var būt arī iztukšojoši un arī tas ko citi pasaka tas jau var traku padarīt visi tie asiņu sastāvi es jau nevaru kājas pavilkt vajag ieturēt noteiktas pauzes un vingrināt savu ķermeni nejau kāda cita un tad jau beigās var arī kaut kas sanākt ja es piemēram arī visiem iepatīkos tas neko nenozīmēs es aizsapņojos un pa to laiku ielavījās kaut kas necenzēts un tas ir labi un arī savādāk man ir apnicis taisīt sevi par nevainīgu es no tā vemju uz iekšu savā galvā un atpestiet es tūlīt uzburbšu bet tad arī visādi citādi un viens no lielākajiem triecieniem pēdējā laikā ir bijis tas, ka mēģinu iejusties citu ādā un pieņemt citus redzes viedokļus tas mani plosa kā tarakānas ar tītara palīdzību bet es jau raugos globalīna līmenī un mēģinu saskatīt pozitīvās asociāciajs lai velns tās parauj un beigu beigās jau būs labi varbūt bet tas mani nekrata man ir jāizbeidz vilkties pa zemi cik var sevi pazemot no tā jau var apnikt garlaicībai pašā degunā parubīties un notraust asaras par visiem kritušajiem lai jau viņiem padodas visas vieglās smiltis es gribētu būt dzērājs uz amonjaka bāzes bet man garšo sula un kefīrs un ananānus nāsis un ieberzties ar kaprona sāli redziet te tās robežas baigi pludinās kad gribu konstruktīvi tad pamazām izdīdēju kā plānprātiņš bet kad aizeju nekontrolētajā tad ar laiku sāku brīnīties ka viss tik viegli iet ka varbūt vajag lai ir grūtāk un rikšiem riņķo azerbaidžānis pēc piena katru dienu vai katru otro ja nesaskābst tātad ir vasara ar skaistu siltu laiku un suņa barību rauš saujām kā man būs nokaunēties kā es no patiesiem faktiem lienu zemē tā mani izpārdos izstādē kā paltrakiem un baldrjāņiem jāiet ēst kabačus un sautējumus un krējumus un burkā visus ieslodzītos palaidīs gaisā riņķot kā puteklīšiem ap zapts burku |
|
krītoša sniega sienās no pagrieziena izbrauc melna mašīna tai atkāries bampers un pumpurs pumpis burkāns visi iekšā sēdošie ir sadzērušies un līgojās un tad pie salu tilta atskan būkšķis un uz ledus ir notriekti divi bļitkotāji tie ielūzt un sāk peldēt uz jūras pusi es noauju kurpes bojā gājušajiem šoferiem, jo esmu pataloganatoms no tiesu ekspertīzes, un laižos dziļāk miegā ar visām virvēm, kuras man pieejamas un pieietamas un visi arī nāk klāt un fotografē līķus kas apkrauti ar celofāniem no visiem lielveikaliem tie reklamējošajos nolūkos ir donējuši savus kartonus un iesaiņojumus lai gan kasieres un pārdevējas neapzinās priekšniecības motivācijas un lielāko daļu menedžmenta izdevumu veido dubiosas mērlentes un instrumentālisti ir visi pliki kā viens no tiem uz mums darbiniekiem skatās tā es iesaiņoju gaļu nepareizi nosveru un apzinīgi iegriežu sev pirkstā ar gaļasmašīnu un spiedzu pa visu cehu lai man pārsien muti iesaiņo ar banti un ar bulkām cienā barankām tas tā vispār garām nepaiet un esmu ietinies milzīgos baltmākoņos un vācautomobiļi man brauc ar apli jo es sevī nēsāju kabatas burkšķošo bībeli izmēros tāda kā roma no putna lidojuma visiem galvas ir mazas bulavkas es arī neesmu nekāds metējs un tikai nesējs bet klēpī sēdošais spīdzinātājs vītarotājs tikai atlaiž savas rokas no mīnmetēja pie atvērtas lūkas un lejā krāc un niez un visas viensētas un rācijas rančo tuvumā ir izvestas no pacietības es arī iekāpju nesakārtotā džipā pa āfrikas pilsoņu kara labirintiem un eju tēraudot zelta un neapstrādātu dimantu krāvumus lai ar tiem finansētu sevi tikai sevi un ja kas atlec tad es apprecu kristiāni lībani, kura noalgojusi mājskolotāju kas kalpo ar iepirkumu turbiņām un smaida it kā viņu starpā būtu patiesa draudzība neņemot vērā ka visa pamatā ir darba devēja ņēmēja attiecības un fizisks atalgojums par visu paveikto ādažu veikalā elvi es sēdēju pie loga un skatījos, kā kustas mašīnas uz kristianas lībanes šosejas un tas nekad vairs neatkārtosies jo sniegpārslas neatkārtojas un es no tā mācos es mācos izšņaukt degunu un man tas padodas tāpat kā padodas vācu karavīri kad to vadītājs uzgrūž visu vainu tautai bet tauta ir paimennaja un pašai tagad jābīstas ēnas karātavu krēslas stundu un visu riebīgo manipulētāju iegribas iekāres nano tehno disko break dance juhū jū kom in our team we enjoy and celebrate you |
|
biju šokēts, ka izmisums rada labu produktu, kas respektīvā bukšelfā atbalsojas un vienās durvīs iegājušais vairs nevar tikt laukā jo kļuvis resns vai nosapņojis ka pazaudējis kilogramus kāds cits atradis un iesmērējis trešajam bet tas neesot bijis mierā ar salocīto situāciju un izdarījis pašnāvību iešņaucot pa pastu atstūtīto sibīrijas mēris viena kinoscenārija materiāls gatavs jeb kā balzaks strādājis ka no viņa grāmatām desmitiem bērza sulu tecinātāju sēdējuši kā zemledus makšķernieki un meditējuši uz savu kāju pirksut nagiem un starp šiem nagiem mēs iepazināmies kaili kādā ziemas naktī uz baltā debesu fona ieraudzījuši baltus gulbjus pārmijām skatienus un savstarpēji sasietām kājām solījāmies atkal satikties šai vietā, kad viena no brāļu nažiem sarūsējušais patvāris ietriecās tieši galvas pamatnē un visa cilindriskā spranda un kakla pamatne novbrēja decibilos un sāpju neonos un cikādēs un jonos un kādos gan nezināmos klaunos mēs sevi padaram veroties viens otrā caur skatlogu necauršajamajiem stiklotajiem un rokas saslēdzošajiem luksofora gaismas pārslēdzošajiem kad mūs ir retāk palaidusi skolotāja skola pati savā personā ieradusies un mums cīgas atņēmusi ar kaklarotām un rokassprādzēm saprotot brīvības atņemšanu ar reālu sodu un tālumā aizejošais kuģītis atstāj ostar rajonu naksnīgo bandītu skavās un rokās ieslīgst pistolei līdzīgs priekšmets kas mūždien trinies gar stilbu iekškabatā iekostas pusdienas un bebra gaļa no viena sāna asiņot sācis alnis no otras puses trusis vai zaķis kad mežsakrgs atšķirst tad mēs koriģēsim un turpināsim koķetēt bet ne līdz tam laikam kamēr mēs uz zoba viens otru raujam kamēr mums garšo margarīns tikmēr mēs zaļām nāsīm un mainīgu krāsu acīm raugieties pēc padoma es atskriešu aizelsies un atstātās munīcijas noliktavas ar roku piemauktās un pievilkt vajadzīgās strīpiņas dzīparus es varu atzīties ka ātrumus pārslēgt man ir reāls pārdzīvojums es krītu pneimatiskās galējībās un turos kā uz nedrošiem diegiem kamēr es pārslēdzos ar saviem produktiem grāmatu plauktos vienmēr varu patērgāt būšu laimīgais kad man vienmēr uzpasēs tās acu zīlītes kas nokomandē kad pieliekties bet kad palēkties kad dēlis iet ceļu līmenī un lodes žužina gar ausīm respektīvi galvas līmenī vai ķermeņa līmenī vai uz zemeslodes vai pazemē un kodolā esot cita civilizācija bet nemācēšu piezvanīt jo kodu nezinu bet pieņemu ka lietuslāšu radītie konusveidīgie riņķojumi ūdens krātuvēs varētu simbolizēt sastādāmo numuru un es stāvu augām vakardienām pie telefona būdiņām un metu kvartetus un duetus kamēr viss operetes personāls ir iztērēts burtiski izniekots un mani beidzot savieno ar zemes māti zentu mauriņu un es jau abās padusēs pa kaltētas zāles bunduļiem sakrāvis drīz varēšu līdzināties mūlim vai arī uz aplodas uzlikta iemauktu un sedlu sērdienīgās kombinācijas atblāzmas rituāls un nokrītu uz sava konusveidīgā dibena un pieceļos un aizelšos un atgūstos pietupjos mana fizkultūra mani novedīs majoros un bulduros un stacijas laukums eksplodēs un es izdzīvošu karāšos pulkstenī un zvanīšu diendusu un atiešanu pienākšanu zvana tornī pakāršanu es notēmēšu un izšaušu kaimiņam logu ar leņķī ieņemtu lodveida trajektoriju un vispār lieciet mani mierā es savā klaviatūrā gaidu zibeni kas ticis iekšā spraugā uzliesmo kā karātavu joks vai bez biksēm palicis antišoks. labs joks, es to gandrīz biju pelnījis |
|
es runāju tukšā telpā bet nejau tā ka tajā neviena nebūtu, bet gan tā ka pie sienām būtu piestiprināti spaiņi kas atbalsina noteiktus decibilus un man ir jāizliekas ka viss ir kārtībā. es sevi šaustīju un nonācu pie senās patiesības ka devas ir jādozē un jākombinē lai ierakstītos pagrieztajā vaigā vai arī gluži pretēji notriektu kādu pedestriāni un tad tēlotu ka tas bija nedrošs manevrs izvēles priekšā un es sev vaicāju vai biju pietiekami patiess, lai mans debets kredīts saldo neto bruto dimdiņ kāposts būtu no stacijas tualetēm nomazgāts pa trubām un tērgātu kādā blokmāju guberņā un es viņam saku lai tas mani aizved uz citām valstīm bet tas tikai dzimtenes robežās sitas kā ogas pa burku kad brauc ar velosipēdu pa meža ceļu un ermoņikas pilnu muti piebāzis kā nelikumīgais robežšķērsotājs mēģina jokot ar sargiem bet piespļauj tiem pilnu bravūru jo muti nevar pilnībā aizvērt un visi zobi izbirst spilgtajā saulē uz meksikas robežas ja esi nonācis neskarts tad tomēr izdosies uz kaktusiem uzdursies un spiegs pāri pēc palīdzīgas rokas deldēs un tuksneša cisternas pilnas ar dabasgāzi piepirdis gribētos jau apsveicināties ar vietējo šerifu bet riskēju arestu tādēļ man ir spaidermena rācija un es no distances jūtos drošs es cēlmetāla tēmeklī iepilinu dzīsudraba karoti un izkausētais galvaskauss man rādās sapņos es ar to guļu es guļu uz tā jūs guļat par mani es par jums balsoju par mani fano cālis grīļīgos galdos ir paslēpts pālis mūs izseko strupas domas un mani noklausās bulīmijas bomis bremze un katedras vadītājs viesturs cālītis mēs jūs te mēbelēs pārstrādādim un par pogām rokturus piešūsim bet kad palaidīsim pa pilsētu ar pliku galvu tad jūs noteikti savāksiet kaudzēm putnu barības zvēru dzīvības multimiljonāra iedzīves rundāles pils kaklarotas un sensenos laikos rūdīts tērauda piespraužu katlavāns un piedošanas māksla kā pēdējā māksla mūsu muzejos ir palikusi tikai nobružāta brošūra par to kā palikt grūtam no svētās jaunavas marijas |
|
es gāju pa sniegošu ceļu un sapratu, ka starp pirdieniem vannā un virsskaņu no abām pusēm ir jāsaskaņo sevi kā literāro varoni un sevi kā stāstītāju pateikts tas bija tonī, kas liecināja, ja mani kā sušķi var sabraukt mašīna nemaz nerunājot par notriekšanu bet tas netika izdomāts, bet gan konstatēts jo tajā situācijā es nonācu kad pieķēru sevi brezentējam pa vidējo līniju starp rumprealitāti un subkonstitūciju kā varas lielāko gvelzējspēku un ruporu no kura nopilējušās asinis iesūcas ādā par trīsdesmit procentiem ātrāk nekā standarta līdzšinējais produkts ko mūsu kompaška nosaukusi ošiņa vārdā vēlējās reklamēt jūsu reģionālajā iestādē bet mūs apturēja leģislatīvās berjeras un pārredzamības trūkums bunkurā un lielajā tēvijas karā nogatavotie tam piekrita, bet es varētu arī atgriezties agrofirmā un pastāstīt kā vadu šīs dienas no rīta bija minētais izmisums un es reti aizmirsti ka tas ir iedvesmas avots reti riebīgi patiesi un tad nu es eksplodējušais bumbiera kātiņš ieķēros pazarē un bārdainajā paugurā dubultzoda kosmogorijā un biju iznests cauri sveiks un vesels varēju atpogāt līķautus un izlikties svaigi izcepts bumbierīts pie tā pestītāja kāju attēla atradu retu monētu un noturējis to par barības vielu un zobu sāpes remdējošu smaganas stiprinošu zaļbarības atvasīti es izlavījos iekšpagalma daiļajās ārēs un tur mani pieķēra zogam ogas un dārza kas iekārtots vieglās automašīnas salonā es izlikos nevainīgs taču tas meni nepaglāba no melnstrādnieku darba un melnām rokām pār manu balto muti man neļāva kliegt un pretoties es tiku ievietots autofurgona aizmugrējā nodalījumā un piesiets ar dāvanu iesaiņojuma vairumtirdzniecības pakas saturošām plastmasas strēlēm, kas darbojas tikai vienā virzienā bet otrā ir jālieto nazis vai šķēres pret nazi ir divi viendabīgi lielumi manā mutautā bija paslēpta atslēga un es izbēgu jo karstuma viļņi no vannas radītā cunami pakaļdarinājuma bija mani nokausējuši un es apsēdos diennakts veikalā apēst kaut ko ar desu pa vidu |
|
vienubrīd centos ierobežot pilnīgo brīvību, bet šodien nospriedu, ka totāla konkrētība mani dzen izmisumā, tad atkakl atlaidu ierobežojošos stabiņus šobrīd kad nesos kā negants mani māc šaubas, ka es pārāk daudz atļaujos it kā skrietu pa priekšu vai ārpus bet ne iekšpus kas arī nav vajadzīgais panākums teica man jau ka jāatrod vajadzīgā saskarsme bet kā lai to izdara es protams atzīstu ka kopš uzkāpu uz ceļa takas eju pamazām augšup vai arī dziļup bet gribas tādā švunkā labi es atzīstu katrs solis mani aijā un paijā un trulina nost trolli demonoīdu un kalkutu manā tabakas turziņā bet ko es varu tādu labu padarīt kā es varu savu tērveti pabarot ar itin labi garšīgu un padzirdīt kā atalgot iet pa veikalu un ar pretīgumu izvēlēties produktus tad jau kā gan es varu citus cienāt ja pašam riebjas bet nav taisnība šodien kļuvu par veģetārieti un tas mani izglābs manī vienkārši bija sakrājies par daudz gaļas es atceros pozitīvos momentus kad nelietoju gaļas produktus un man to vajag darīt ātrāk jo totāls trulums arī mani dzem izmist un es kā joņotājs apvienot apvienot stilizēt subordinēt es nevēlos pakaļskrieties vārdu kamoliem un manas iekšas it kā es varētu mani jau nodod un tad es kā vienkārši visu ieraugu es nesaprotu ko man darīt kā man panākt apgulties saskarties varētu jau arī aizdegties |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |