Viena lapa - Post a comment

vecāki domā, ka mēs tēlojam pieaugušos, bet mēs vienkārši esam noguruši no cīves un tā teikt skrienam nejau nu skrienam un arī ne kaut ko izdomājam kas tas vispār ir ka man nesūta darbu es gribu ilgoties bet saņemt īsti nevēlos un nāk virsū lielas nepatikšanas lieli satraukumi ak es jau baidos tas nenozīmē, ka es nebaidos un vispār nolēmu ka esmu iedzinis sevi pārāk lielā nosacītībā ka mēģinu pateikt visu stabilā veidā bet tas priekš manis nedarbojas kā arī tas ka es izdarīju tos izcēlumus uz brīdi apjuku jo mani traucē televizors un es neņemos kādam kaut ko pārmest jo tas var būt arī iztukšojoši un arī tas ko citi pasaka tas jau var traku padarīt visi tie asiņu sastāvi es jau nevaru kājas pavilkt vajag ieturēt noteiktas pauzes un vingrināt savu ķermeni nejau kāda cita un tad jau beigās var arī kaut kas sanākt ja es piemēram arī visiem iepatīkos tas neko nenozīmēs es aizsapņojos un pa to laiku ielavījās kaut kas necenzēts un tas ir labi un arī savādāk man ir apnicis taisīt sevi par nevainīgu es no tā vemju uz iekšu savā galvā un atpestiet es tūlīt uzburbšu bet tad arī visādi citādi un viens no lielākajiem triecieniem pēdējā laikā ir bijis tas, ka mēģinu iejusties citu ādā un pieņemt citus redzes viedokļus tas mani plosa kā tarakānas ar tītara palīdzību bet es jau raugos globalīna līmenī un mēģinu saskatīt pozitīvās asociāciajs lai velns tās parauj un beigu beigās jau būs labi varbūt bet tas mani nekrata man ir jāizbeidz vilkties pa zemi cik var sevi pazemot no tā jau var apnikt garlaicībai pašā degunā parubīties un notraust asaras par visiem kritušajiem lai jau viņiem padodas visas vieglās smiltis es gribētu būt dzērājs uz amonjaka bāzes bet man garšo sula un kefīrs un ananānus nāsis un ieberzties ar kaprona sāli redziet te tās robežas baigi pludinās kad gribu konstruktīvi tad pamazām izdīdēju kā plānprātiņš bet kad aizeju nekontrolētajā tad ar laiku sāku brīnīties ka viss tik viegli iet ka varbūt vajag lai ir grūtāk un rikšiem riņķo azerbaidžānis pēc piena katru dienu vai katru otro ja nesaskābst tātad ir vasara ar skaistu siltu laiku un suņa barību rauš saujām kā man būs nokaunēties kā es no patiesiem faktiem lienu zemē tā mani izpārdos izstādē kā paltrakiem un baldrjāņiem jāiet ēst kabačus un sautējumus un krējumus un burkā visus ieslodzītos palaidīs gaisā riņķot kā puteklīšiem ap zapts burku