|
vienubrīd centos ierobežot pilnīgo brīvību, bet šodien nospriedu, ka totāla konkrētība mani dzen izmisumā, tad atkakl atlaidu ierobežojošos stabiņus šobrīd kad nesos kā negants mani māc šaubas, ka es pārāk daudz atļaujos it kā skrietu pa priekšu vai ārpus bet ne iekšpus kas arī nav vajadzīgais panākums teica man jau ka jāatrod vajadzīgā saskarsme bet kā lai to izdara es protams atzīstu ka kopš uzkāpu uz ceļa takas eju pamazām augšup vai arī dziļup bet gribas tādā švunkā labi es atzīstu katrs solis mani aijā un paijā un trulina nost trolli demonoīdu un kalkutu manā tabakas turziņā bet ko es varu tādu labu padarīt kā es varu savu tērveti pabarot ar itin labi garšīgu un padzirdīt kā atalgot iet pa veikalu un ar pretīgumu izvēlēties produktus tad jau kā gan es varu citus cienāt ja pašam riebjas bet nav taisnība šodien kļuvu par veģetārieti un tas mani izglābs manī vienkārši bija sakrājies par daudz gaļas es atceros pozitīvos momentus kad nelietoju gaļas produktus un man to vajag darīt ātrāk jo totāls trulums arī mani dzem izmist un es kā joņotājs apvienot apvienot stilizēt subordinēt es nevēlos pakaļskrieties vārdu kamoliem un manas iekšas it kā es varētu mani jau nodod un tad es kā vienkārši visu ieraugu es nesaprotu ko man darīt kā man panākt apgulties saskarties varētu jau arī aizdegties |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
