Jan. 9th, 2012 @ 04:08 pm (no subject)
About this Entry
Tu saki?
Permanent Link

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]krii
Date: January 9th, 2012 - 08:04 pm
(Permanent Link)
Jā, pirmkārt, es neesmu reliģioza, otrkārt, caur mani laikam ļoti spēcīgi runā manas dzimtas sazarotā pieredze ar ļoti spēcīgām vecāku-bērnu saitēm un visdažādāko iemeslu (gan nāves, gan šķiršanās) dēļ neilgām laulībām.
[User Picture Icon]
From:[info]annuska
Date: January 9th, 2012 - 08:13 pm
(Permanent Link)
cik saprotu, nereliģioziem ļaudīm tajā vietā ir viss kopums, respektīvi, pārējo elementu līdzsvars un harmonija, nu, ka nekas nedrīkst būt pārmērīgi svarīgs. bet tā protams ir teorija, un, kā jau tu norādi, praksē bieži ir citādi.
[User Picture Icon]
From:[info]puce
Date: January 9th, 2012 - 09:47 pm
(Permanent Link)
Es gan neesmu nekāds soģis, bet man liekas, tas varētu korelēt - ļoti spēcīgām vecāku-bērnu saitēm un visdažādāko iemeslu (gan nāves, gan šķiršanās) dēļ neilgām laulībām.
Lai gan no enerģētikas viedokļa "pareizāks" ir modelis "ilgas un laimīgas" laulības un labas vecāku-bērnu attiecības (nevis Ļoti Ciešas)
[User Picture Icon]
From:[info]krii
Date: January 9th, 2012 - 10:53 pm
(Permanent Link)
Neklāstīšu tagad visu vēsturi, (kuras nozīmīgākos vaibstus iezīmējuši abi pasaules kari), bet, protams, korelācija ir - vienam laulātajam aizejot bojā, bērni jāaudzina atlikušajam, un tā tiek uztverta kā prioritāte, nevis gremdēšanās sērās un piemiņā. Tāpat arī laulības šķiršanas gadījumā kopīgo bērnu intereses paliek kā vienīgā būtiskā saite, kas cilvēkus turpina vienot, (nevis sapņi par kopīgām vecumdienām).