man vienmēr viss_sakrauts_kaudzēs_uz visām_virsmām periodi ir mijušies ar vēlmi dzīvot tīra minimālisma interjerā kā no žurnāla lappusēm. bērnībā mēdzu sastumt mantas prom no acīm aiz skapju durvīm, kuras tad īsti neturējās ciet, pamīšus ar visa sakārtošanas lēkmēm pa tēmām, izmēriem un krāsām. drēbes un aizkostas sviestmaizes gan bērnībā pa zemi nav mētājušās, bet šodienā es mierīgi varu pārkāpt pāri puikas dārgumiem, pat paspert zem gultas, ja traucē pārvietoties pa viņa istabu...ja paredzēti viesi, tad noteikti ar uzkopšanu pacenšos vairāk, nekā ikdienā
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}