Augusta Debesis

Ja tas būtu kaudzē sakrautas grāmatas un burtnīcas, kurām uz galda vairs nav vieta, es droši vien arī nebrēktu (lielajam puikam apmēram tā iet). Bet šeit viss ir pa zemi - drēbes, zeķes, grāmatas, mantas, papīri, zīmuļi, krāsas un čības, par pārējiem sīkumiem nerunājot. Un zemē tiek mests, manuprāt, lielā mērā, lai spītētos - dzīvošu pēc saviem noteikumiem. Un tāda spītēšanās spītēšanās pēc mani dikti nervozē. Lai gan droši vien ir mana problēma vairāk nekā viņas.

(Reply)(Parent) (Thread)

Nu vo - tā jau ir. Tava problēma :D Kas tad šai.
Vot varbūt, kad smukā kleita, kas šodien bija jāvelk, izrādīsies kaut kur norakta un ar končām aplipusi, tad varbūt sāks štukot.
Laikam jau tas ir tāpēc, ka gribas dzīvot pēc saviem likumiem.
Bet nu no otras puses... ko mēs ņemamies? Atnāks kāds ciemos un būs kauns? :D Vai kā?

(Reply)(Parent) (Thread)

Da nē, it kā - par to kaunu. Kaut kādas murgainas idejas par audzināšanu. Laikam jau.

(Reply)(Parent) (Thread)

Klau, bet varbūt tas ir variants - par to kaunu. Tjipa nevis viņai, bet it kā starp citu sarunā ar vīru saki - ai, te bija ienākusi ciemā ZZ un teica, ka tādu nekārtīgu kaktu kā mūsu jaunkundzei savā mūžā neesot redzējusi.
Palūri, kāda būs reakcija :D

(Reply)(Parent) (Thread)

Šitas nestrādās. Viņa drīzāk nopriecāsies, ka ir ievērota vispār, pašlaik ir ļoti akūts jautājums par uzmanības pievēršanu sev visādos veidos, arī destruktīvos.

(Reply)(Parent)