Māte bija un joprojām ir pedante, bikstīja un bakstīja par krūzīšu osiņu pareizajiem virzieniem plauktos, bezmaz vai drēbes pēc krāsām bija jākrāmē utt. Tagad rezultāts tāds, ka uzmetas zosāda pie jebkādiem līdzīgiem aizrādījumiem, esmu diezgan nekārtīga, normāla pretreakcija laikam:D
Nezinu, kā būtu bijis, ja prasības būtu bijušas samērīgas.
Vai ne? Pārliek' centib' i pārcentib' - kā teica klasiķi.
tā ir gan:) man gan nebija personīgās teritorijas, tas ir vēl sarežģītāk, jo sanāk kārtot arī citu mantas, tavai meitai ir? Es zinu, ka man būtu patikuši skaidri bezierunu noteikumi, godīgi sadalīti, teiksim, konkrētās dienās ir jāizdara šitais, tas un vēl kaut kas. Pārējiem arī, mums bija tā, ka meitenes šrubī, vienīgais dēls kā karalis neko nedara.
Nē, mums vairāk sanāk katram sava teritorija un princesei citu istabas nav jātīra. Puikas paši aiz sevis vāc/nevāc. Un kopējās telps puslīdz vāc vecāki iespēju/vajadzību robežās.
| |