Sep. 15th, 2009 @ 02:42 pm (no subject) |
---|
Pirms brīža mūsmājās bija klasisks piemērs tam, kā kaķi manipulē ar saimniekiem: "Tu jau zini, ka tā paika, kas tur trauciņā ir, man negaršo, ja? Nāc, es parādīšu! (aizdipina pie durvīm, aiz kurām ir ēdamais, ņaud) Redzi, tur trauciņā nekā ēdama nav, redzi, ja? (trauciņš pilns ar ēdienu, bet nu negaršo taču kaķītim!) (pēc brīža) Nu jā, daži jau te sēž un lasa grāmatu, nekas, es arī tepat blakus pasēdēšu. Labi, ja? Sēžu es te, nevienam netraucēju, pavisdam tuvu... pamurrāšu arī, labi? Ēst ļoti gribas, bet nav nekā, nu nav kaķītim, ja? Novērtē, es taču tev kājās nekožu, sēžu te, savā nodabā murrāju, glaužos klāt, ja? Nu tak labiņš esmu kaķītis, ja? A ēst kaķītim mīlulītim? Bet Tu sēdi, sēdi, lasi grāmatu, es jau varu pagaidīt. (glaužas klāt un murrā skaļāk) Es taču netraucēšu, ja es tuvāk iekārtošos (reāli jau stumj roku ar grāmatu no klēpja nost)? Apnika lasīt, iesi pēc ēdamā, ja? (žiperīgi skrien pie ārdurvīm)."
Uzvarošās beigas. Saimniece ierodas mājās ar divām dažādām paikām, kurām rūpīgi pierakstīti nosaukumi (viens no tiem Izvēlīgiem Kaķiem - ja nu kāds no šiem kaķītim garšos, tad turpmāk to arī ēdīs, Lops Tāds!)
upd. Izskatās, ka tā paika Izvēlīgiem Kaķiem ir paredzēta Mazāk Izvēlīgiem Kaķiem :-DDDD |