kad no Carnikavas pamatskoliņas pārgājām ar draudzeni 9.klasē uz Rīgas vidusskolu skolu, tāds pamatīgs kultūršoks, ka cilvēki ne tikai nezina savus paralēlklasesbiedrus, bet skolas biedrus. Carenē viens otru zināja - kādi 100-200 skolēni, a tur klašu grupā ir 4 klases, katra pa 30cilv., tad nav brīnums un nav grūti izspriest, no kurienes varētu nākt sirsnīgāki un attiecībās siltāki cilvēki, no kurienes virspusējie, kam pašsaglabāšanās instinkts jau no mazotnes attīstījies konveijerā.
Vot, kā cilvēks, kas 11 gadus nolauzis NDĢ, teikšu, ka konveijers tas ir baiss. Jau no pirmajām klasēm galva dolbī: "konkurence" "konkurences cīņa"!
Un tad nu tie sīkie cīnās, kā nu prazdami.
1 gads Salacgrīvā salīdzinoši bija kūrorts un haļava.
jā, man gan tik konkrēti neviens neborēja, paldies dievam, bet jau minētais kultūršoks.. mēs ar drušku bijām burtiskā nozīmē starā, kad atklājām, ka ir pāris cilvēki, kuri atceras mūsu vārdus un regulāri piestaigā parunāties :D. Bet jau tad bija situācija - jāfiltrē kam tu ko stāsti, ka neaiziet tautiņās nepareizā informācija. Vispār nez kapēc ienāca prātā papētīt - vai nav tā, ka konveijera cilvēki raujas uz konveijertipa darba iestādēm un tie-kas-no-laukiem vairāk turas pie līdzīgiem tādiem pašiem kādās nelielākās privātiestādēs :D? Sākšu ar sevi - esmu mēģinājusi ministrijā tikt, bet nepaņēma un nav tādas vilkmes lai līstu tur par katru cenu, biedē tāda sistēma.. mazākās kompānijās jūtos omulīgāk
nez, es tagad jo tālāk no visiem, jo labāk.
Man šķiet, ka laucionieki vairāk tēmē uz tādām lielajām iestādēm - bankām, valsts iestādēm utt. Pēc civilizācijas noilgojušies.
mjā gan itkā arī, ir jau dzirdēts daudz, "ka tik prom no šīs bedres, uz pilsētu...(par lielu priekšnieku:D)!"
Un jā - kultūršoks.
Pirmajā skolas dienā, ienāku Salacgrīvā pa durvīm, un mani jaunie skolasbiedri mani uzrunā vārdā. Es uz d...
jā, tas uzvārds jau izsaucot pie tāfeles - es arī sākumā to pamanīju, man bija nepatīkami, jo bija kompleksi sava uzvārda dēļ :D!
|  |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}