vakardienas god is an astronout bija lieliski. prieks, ka tomēr nepažēloju naudu un aizgāju, jo postroks ir jāklausās.
šodien pieteicos erasmusam. tad jau redzēs, kas no tā sanāks, bet excitements ir liels un jau par to, ka saņēmos pieteikties, ir lielum lielais prieks.

pēdējās meža paliekas no matiem izmazgātas, sapņi par gultu piepildīti, dublis bija lielisks - gada meža norma piepildīta.
kārtējo reizi pārliecinājos, ka labākā vērtība, ko jaunajos vanagos iegūt ir jauni cilvēki (draudzībā, haha), vai arī labāk iepazīti vecie.
tagad man ir nedaudz žēl, ka pārējo šīs sezonas (es nezinu, vai pareizi, bet es spēļu sezonu skaitu tāpat kā mācību gadus - no septembra līdz maijam) spēļu laikā nebūšu latvijā, bet zinu, ka noorganizēts viss būs grandiozi. radās ļoti liela vēlme kaut ko koordinēt pašai, bet to vēlāk, to, kad nebūs skolas un citu problēmu.
tagad es priecājos par nodejotām kājām, nokliegtu balsi un satraucos par savu mūža pirmo ērci. tas tā - lai pati atcerētos, ka dzīve nav rožu dārzs :)

no vienas puses žēl, ka rīt nestrādāju (prātā nāk Hunter'a frāze 'a long plastic hallway where thieves and pimps run free, and good men die like dogs' par negodībumu pasaulē), bet no otras puses labi - lai gan miljons lietas atceltas, paspēšu izdarīt visu, ko likās šonedēļ nepaspēšu (varbūt vēl arī izveseļošos hehe). būtu protams forši pēcpusdienā saņemt brīnumzvanu 'čau! mums trūkst darbinieku' bet tā vietā laikam tomēr pameklēšu pastāvīgu darbu.
tikko sāka skanēt pirmā ne gagas dziesma, ko es zinu, pēdējo 4 dienu laikā - blink 182- all the small things, kas diemžēl tieši saskan ar manu šodienas trūkstošo garīgo, bet ir labi. man prieks, ka ir labi.

atkal esmu tajā dzīves posmā, kad gribas, lai kāds vienkārši iedotu naudu.
es neteiktu, ka negribu strādāt (gan ar sevi, gan vispār), bet visu vajag pārāk uzreiz.

mana labākā draudzene pēc gada precas, bet es tikai lēnām kaļu plānus par dīvainām matu krāsām un saplēstiem džinsiem.
bet kāzas ir prieks (un jauna kleita) un man vēl lielāks prieks, ka tuvākā gada laikā būs vairākas :)

nesen sapratu, ka piecus gadus dzīvoju rīgā. nesaprotu, tas ir daudz vai maz, bet pēdējā laikā arvien vairāk saprotu - labi, ka tā.
no siguldiešiem pastāvīgi dzirdu to, ka tur jau sen kā vairs nav ko darīt - as in, tu izaudz līdz tam vecumam, kad ar skeitparku un pustukšu tirdzniecības centru nepietiek.
un tagad, kad arvien vairāk draugu meklē dzīvesvietas, dzīvo kojās vai skrien un pēdējo vilcienu mājās - es tikai sēžu un priecājos, ka manas mājas ir pusstundu no centra un skolas.
and yet - galvā ik pa laikam iezogas klusa doma par pilnīgu vides maiņu un pārvākšanos, bet stipri šaubos, vai to darīšu tuvākā pusgada laikā.

manas vasaras beigas ir amazing.
kārtējo reizi biju gaidījusi, ka sēdēšu mājās viena, skumjās, domās un melanholijā, bet reāli notiek dzīve.
bijām laukos, kur jutos kā kūrortā. visas dzīves problēmas, dusmas pazūd, paliek miers un kaut kādi meža dzīvnieki fonā.
bijām jēkabpilī, uz kuru es sākumā nemaz negribēju braukt, bet balle sanāca lieliska - prieks gan par agneses atgriešanos, gan par visu vasaru nozudušā arnolda atkal-parādīšanos mūsu sabiedrībā. nedaudz jocīgi, kā visi vienlaicīgi šķiras un tad vienlaicīgi domā vienas un tās pašas domas.
vēl mēs ar lindu atjaunojām manus matus. un tagad manās mājās rozā ir viss - vanna, grīdas, dvieļi, galds - un man patīk. vispār izskatās, ka šī krāsa turēsies. nekad to negaidu no lietām, ko var nopirkt latvijā.
un tad vēl bija pēdējais prāta vētras koncerts - man patika pats koncerts, man patika, ka manējie nāca tieši pie manis un telts vispār bija ideāla. ir lieliski strādāt ar cilvēkiem, kuri novērtē un priecājas par to, ka un kā tu strādā. noskriešanās sanāca lielāka nekā citreiz, bet ne smaids, ne dziesma no lūpām nenozuda. un viens no lielākajiem priekiem bija arī ēdiena kalns, ko puiši atnesa uz telti maiņas vidū.
bet vispār šī nedēļa sākās ar vīnu uz ielas un manu un ineses pēdējo alu par bēdīgām tēmām.
tagad es gaidu, kas notiks tālāk, jo ir labi un es jau redzu darbu jūru, kas sāksies nākamnedēļ (un vairs neatceros, kad būtu to sagaidījusi ar tādu prieku :) )

ja sevi nevar atrast, sevi var izveidot.

pēc pusotras dienas laukos, divas stundas vienatnē dedzināta ugunskura, 50 lapām Huntera un trīs dienām vīna, es sajutos diezgan laimīga.
man patīk manas vasaras beigas. viss sakrīt tā, kā tam būtu jāsakrīt - visam pietiek, visu paspēju, visur iet labi.
es jūtos diezgan laimīga.
un beidzot sev atzinu - yes, i've walked through a pile of shit this year, but i regret nothing.
mēnesi aizmirstais 'notiks tas, kam jānotiek' atkal ir manā apziņā (paldies Lindai) un ir labi.

rudens modē viegls grunge.
nu labi. man prieks - teica liena sajūsmā lēkādama pa istabu.
imidža maiņa izpaliks.

es vairs nejūtos depresīva.
vismaz ne tik ļoti, cik pēdējos dažus mēnešus.
nezinu, vainot tetovējumu, draugus, dziļās sarunas vai alkoholu, bet man tiešām ir prieks.
dusmas lmanī turpinās sēdēt vēl ilgi, bet atkal sāku mācīties tās kontrolēt un kontrole ir sākums.î
vienīgais, ko es nekontrolēju ir miegs. pārāk daudz miega. arī tagad es plānoju iet pagulēt vēl. diemžēl. varbūt jāizmanto iespēja, kamēr nav lekciju 8am.

atceros, kā mums pamatskolā krievu valodā stāstīja, ka matos cigarešu dūmi paliek visvairāk.
nebiju gaidījusi, ka arī paša cilvēka smarža tur paliek TIK ilgi.

visumā lieliska vārdā diena.
pirmais cilvēks, kurš apsveica, bija arī pirmais cilvēks, no kura gribēju apsveicienu.
satiku katrīnu, pirmo reizi mūžā saņēmu dāvanā saulespuķes.
kebabnīcas īpašnieks ar mani runāja tikai laikā, kamēr gaidīju kebabu.
un vispār es kinda sarunāju darba interviju (oh lord, protams, ka ne kebabnīcā).
lai cik ļoti man nepatiktu būt mājās sēdošai sēnei, vakar to tomēr diezgan ļoti izbaudīju ar vecu pankroku un mammas gatavotām kūkām :)

pēdējais laiks pasūtīt krāsu, bet vēljoprojām neesmu izšķīrusies par toni un naudas arī žēl, lai gan tai krāsai fade'ot nevajadzētu.
ir teorētiski sākusies mana augusta brīvā puse. teorētiski, jo praktiski šodien eju protokolēt sēdi, pēcāk sūtu cv un sāku meklēt darbu. līdz galam neteiktu, ka gribas, bet noteikti vajag un pati zinu, ka patiks.
sāku lēnām aptvert un saprast savus plānus tuvākajam pusgadam - ilgs laika periods, vēl tālāk domāt būtu stulbi - un naivi ceru, ka viss sanāks un neviens nemēģinās neko sabojāt. nezinu, kā dzīvē, bet plānojot šķiet skaisti un skaistāk.
orhidejai ir trīs ziedi un es uzreiz pēc pamošanās izskatos pēc blondas jessica rabbit.

vēljoprojām nedaudz dīvaini, ka man ir tetovējums.
dīvaini pozitīvā virzienā.

pēdējā laikā ļoti liels nogurums un palēnām atgriežas stress.
lai arī cik ļoti es gaidīju festivālu, šobrīd vairāk gaidu, kad tas beigsies, jo morālie neļauj ne izbaudīt, ne izpildīt, sirdsapziņa neļauj pamest. nedaudz turpinu domāt un apsvērt, vai tas, ko esmu izvēlējusies darīt ar savu dzīvi tiešām ir mans, bet tā tas ar vasaru un bezjēgā dārgām studijām mēdz notikt, galvenais, ka (pagaidām) interesē.
šī diena vispār bija interesanta. pilna superīgām vienlaicīgi piepildošām un iztukšojošām sarunām, sapratu kaut ko par sevi - iespējams arī tas manī vairo nogurumu. nedaudz padomāšu, izdomāšu, sapratīšu un būs labi.
dienu pabeidzām ar the big bluff koncertu. mazās vasaras laimītes - āra koncerti rīgas centrā - un sen nedzirdētā lenny nobeigumā. lieliski. saule, prieks un labas atmiņas.

es atceros pirmo brīdi, kad viss bija labi.
es atceros tavu prieku un neizpratni, ka tiešām tavs, ka tiešām mans, ka mūsu.
es atceros brīdi, kad viss sabruka, tieši nedēļu vēlāk.
es atceros savas sēras, bailes, dusmas un neizpratni, ka nebūs. ka nekā no tā, par ko es tik ļoti domāju, sapņoju, cerēju, nebūs.
es atceros klusumu, ārstes skarbo balsi, diagnozi un savus kliedzienus gaitenī.
es atceros visus spilvenus un tavus kreklus, ko es pēc tam pieraudāju.
es atceros drošības sajūtu tavās rokās pamostoties nakts vidū. es vēljoprojām tur atgriežos katru reizi, kad ir slikti.

šodien pasaulē vajadzēja palikt par vienu mazu cilvēciņu vairāk. manu mazo cilvēciņu, bet tā diemžēl nenotika.
man vēljoprojām sāp, gan morāli, gan fiziski.
es vēljoprojām domāju, kā būtu, ja būtu.
un tagad es esmu viena.

un tā viņi klusēja līdz pasaules un kapa malai.

pain and regret are the only things left.

aizmirsti.
apstājies.
atslābsti.
tu zini, ka tev to nevajag.
viss dzīvē ir izvēle - tu katru rītu pamosties un izvēlies - tu būsi laimīga vai nē. beidz izvēlēties būt nelaimīga, tas nepalīdz ne tev, ne citiem.
un pat ja tev reiz teica - nevar tā vienkārši pārstāt kādu mīlēt - tu nevari tam ticēt, ja viņš pats tā vienkārši ir izvēlējies nemīlēt.
beidz mēģināt pielikt punktu, kad pēdējais punkts jau sen kā ir pielikts. beigas. viss. dzīvo savu dzīvi. pacel galvu un paskaties - pasaule nav viens cilvēks vien.
tu nevari pazīt kādu, kurš ir izvēlējies nepazīt tevi. un tu nevari mainīt cilvēkus. cilvēkus var tikai mīlēt.
un reizēm ir jāizvēlas mīlēt kādu citu. kādu, kurš izvēlētos mīlēt arī tevi.