Liena
21 Jūlijs 2018 @ 00:09
 
nē nu it kā jau liekas, ka visi ieraksti baigi negatīvie un viss slikti, to be fair, es arī šobrīd jūtos tā, ka viss slikti, bet nu realitātē esmu dabūjusi otru darbu, kur iet labi, esmu tikusi skolā, kurā man droši vien bija jāiestājas jau pirms 5 gadiem un mani draugi ir bez šaubām labākie draugi pasaulē. forši!

no otras puses tā 2 ned ilgā miera sajūta, kas, droši vien radās no zālēm, ir beigusies - brīžiem šķiet, ka nestrādā vairs nekas nemaz. no gultas izrāpties grūti, nekas nav labi, nekam nav spēka.. es izklausos veca.

sirsniņa jau drusku par ilgu saplēsta gabalos. grūti to komentēt, taču šausmīgi gribas. un vēl gribas, lai kāds atnāk viņu salīmē atpakaļ.
 
 
Liena
27 Jūnijs 2018 @ 16:47
vispār šī bija privāta ziņa  
Es visiem kko stalkoju, rakstu, runāju, cenšos labot, iedrošinu, risinu, pakļaujos - bet man to nedara neviens. Pamatā izanalizē kko, ko esmu stāstījusi. Pamatā negatīvi. I mean, varbūt tā ir labāk, varbūt tā ir pareizi, varbūt es cilvēkiem radu fake hope - bet.. zinkā? my state of mind tells me, reizēm labāk fake hope nekā no hope at all
 
 
Mūzika: placebo - happy you're gone
 
 
Liena
22 Oktobris 2016 @ 03:01
 
Been ppl watching all day. At a highschool, my friends, at a bar, at a club, drunk, sober, old, young. And you know what? I think i know ppl quite well. Way too well actually. Haha. Should start writing about them.
Not sure if im happy anymore.
 
 
Liena
20 Oktobris 2016 @ 13:43
 
vakar gājām vecrīgā ēst un kārtējo reizi sapratu, ka ir rudens.
es to parasti saprotu un aizmirstu 30 sekunžu laikā - tā šķiet.
jo es nevaru noticēt, ka ir rudens. es neatceros, kā tas ir, kad ir rudens. es nevaru iedomāties, ka būs ziema. ka latvijā ir ziema. kāda pie vlena ir ziema latvijā?! un es pat nebiju prom tik ilgi.
bet 5 mēneši un 5 dienas atpakaļ - es gribu prom.
vismaz vakar kaut kā nejauši pārliecinājos, ka neesmu vienīgā. un arī neesmu vienīgā, kuru pietur vienīgi skola un lielā apņemšanās 'es te tagad šito kaut vai fakta pēc pabeigšu'.
te nav slikti. te nekā netrūkst. neviens pāri nedara, bet.. es nezinu. gribas vides maiņu laikam. gribas citu straglu. gribas kaut ko aizmirst, kaut ko atcerēties - lai gan abās jomās esmu uz diezgan lielas vienaldzības highway. manī nav sliktu lietu, ko aizmirst un visas labās es šobrīd atceros.
dzīve ir skaista. ne tikai dažreiz.
 
 
Garastāvoklis:: melancholy
Mūzika: Placebo - Every You Every Me acoustic
 
 
Liena
26 Septembris 2016 @ 23:33
skaisti  
es nezinu, kāpēc, es nezinu, kā, bet baigā dzīves mīlestība iekšā. tiešām. traki. un baigais prieks.
nav pierasts, kad stāstot par savu dzīvi nokļūsti līdz 'bāc, bet ir labi, pat pasūdzēties nav par ko' jo latvietim jau bail - bāc, man vajag to kreklu 'latviete' jo nekad neesmu sevi vairāk jutusi kā latvieti kā.. pēdējā laikā. kopš somijas. kopš iekāpšanas autobusā uz rīgu.
dzīve ir skaista dažreiz.
 
 
Mūzika: Foxing - The Medic
 
 
Liena
12 Augusts 2016 @ 12:00
♥  
Pirms gada šajā dienā es uztaisīju savu pirmo tetovējumu. Pazīstot mani, iespējams, uzreiz var saprast, ka apstāšanās pie viena nav īsti mana stiprā puse, tāpēc nu jau tam ir pievienojušies vēl daži. Diezgan garš gads.

Nesen man bija salīdzinoši zīmīga saruna, daļēji par šo tēmu, kas sākās ar 'kad mēs iepazināmies, tu biji maza, blonda, naiva.. un tad pēkšņi - smash boom pow - piekrīt organizēt pasākumus ar svešiem cilvēkiem - vēl svešākiem cilvēkiem, atzīstas, ka patīk smagā mūzika, nokrāso rozā matus, sāk tetovēties...' Jā. Tā gan. Tā sanāca. Un tas viss tā sanāca vienkārši sākot teikt lietām 'jā', pirmām kārtām jau pasakot 'jā' sev. Bail ir, bail būs vienmēr, bet ko tas maina? Vieglāk ir būt ar sevi un priecāties par sevi, kad tu esi (vismaz kaut kādā) harmonijā ar sevi. Reizēm šķiet traki - meklēt sevi - bet man nešķiet, ka es kaut ko meklētu, es vienkārši sāku pati sev iet pretī. Nevienmēr es saprotu, kur tas mani ved un aizvedīs, reizēm sanāk krist un visai smagi sasisties, reizēm sanāk pamācīt sev teikt 'nē', jo vienā brīdī rinda ar darbiem, cilvēkiem un notikumiem paliek pārāk gara. Zinu, ka šobrīd esmu tur, kur esmu, pāris nepateiktu 'nē' dēļ un es reizēm par to sūdzos (vai raudu), bet nav tik traki. Reizēm sanāk pateikt 'nē' nepareizajām lietām un 'jā' pareizajām, reizēm otrādi. Reizēm tu to nožēlo, reizēm nē. Un reizēm tu no savām kļūdām mācies, bet pamatā nē. Arī kļūdas reizēm vajag. Es neticu nevienam, kas teiktu, ka savā dzīvē nenožēlo absolūti neko...

Kad sāku šo ierakstu, man bija vismaz trīs virzieni, kuros doties, es izvēlējos kaut kādu vidusceļu, īsti pat vairs nesaprotot, kur ar to visu vēlējos nonākt vai ko pateikt.

Dzīve šobrīd ir diezgan jauka un man ir prieks par to, kur esmu nonākusi. Jāturpina tikai iet (es skrietu, bet man sāp celis). Es ticu, ka kādreiz es aiziešu nepareizi, es ticu, ka man pietiks spēka drusku panākt atpakaļ un es ticu, ka es ik pa laikam aiziešu kādā citā virzienā. Meanwhile i might as well simply enjoy the road.
 
 
Liena
11 Marts 2016 @ 22:01
ir skaisti būt man  
mājās pa šiem diviem - bet gribas teikt trīs - mēnešiem ir gribējies vienreiz. aizvakar. pirmajā the used koncertā. es pati šobrīd apskaužu sevi - skaists stāvoklis. neapskaust nevienu citu, bet sevi - par to, ka tur biju, ka redzēju, ka esmu te. paķēra uz būšanu mirklī. beidzot. un tas, ka pēc piecu vārdu sarunas ar iesildošās grupas solistu, tiku uz otro koncertu bez maksas to tikai pastiprināja.
cilvēki ir jauki.
dzīve ir skaista.
un tomēr es jūtos kaut kā nedaudz dīvaini, nedaudz ne realitātē, ne sapnī, es teiktu, ka uz mākonīša, bet dzīvi, neko nelietojoši cilvēki to varētu saprast diezgan slikti.
ir smieklīgi, bet tiešām - kad tev nav, tu vislabāk saproti, kas tev ir. tu saproti, ko sev gribas.
un tajā pašā laikā, piemēram, es jūtos kā maza meitene un nevaru tik daudzas lietas saprast un izdomāt, bet arī tas mani brīžiem tik ļoti iepriecina. jāatrod plūsma un jāļaujas plūsmai. evenflow. ja es parasti saku (vismaz pēdējās pāris dienas) - if she can do it, you can do it, tad tagad man gribas sev pateikt ja tu varēji vakar, tu vari arī šodien. un rīt. un parīt. un aizparīt. un visdrīzākais, arī pēc gada.
un ir jāsaka cilvēkiem jaukās lietas, ko tu domā. un ir jāpriecājas. balsī. acīs. vienmēr.
 
 
Garastāvoklis:: laimīgs
Mūzika: Jeff Buckley - Just Like a Woman
 
 
Liena
21 Oktobris 2015 @ 01:15
 
gaidu rītdienu, jo šķiet, ka beidzot būšu izgulējusi brīvdienas.
svētdienas inventerizācija bija briesmīga. 18h maiņa ievilkās 20h maiņā un mājās braucu apmēram pusotru stundu, bet ko var gribēt no 'berģi-āgenskalns' pirmdienas 8 no rīta?
ja guļot tramvajā domāju par to, kā nekad nevienam šādam shit work nepieteikšos, tad pēc dušas un miega jau šķita, ka varētu tā kā braukt uz nākamo jau tagad.
vispār iespējams būtu bijis nedaudz labāk, ja svētdienas rītā būtu atgriezusies mājās ātrāk par 6, bet no regrets - pirmo reizi pa ilgiem laikiem nebija nekādu morālo vai mad domu un ideju. laikam bezalkohola septembris palīdzēja. ballīšvīkendi ir awesome.
tagad it kā jau sarunājām ar Līvu, ka varētu tā kā pasākt nedzert, bet nonācām pie tā, ka nesanāks. pārāk daudz ballītes.
 
 
Liena
27 Septembris 2015 @ 01:06
ārā ir rudens  
sācies tas laiks, kad, ienākot mājās, kāpņu telpa liekas siltākā vieta pasaulē.
darbā šodien jauko ģimeņu diena. par vienu skauda, par otru gribējās, lai man tāda nākotnē būtu. lika aizdomāties par ļoti daudz ko, 2x pavilka uz asarām, brīžiem uz lielākām vai mazākām dusmām.
man reizēm besī mana spītība.
 
 
Liena
24 Augusts 2015 @ 10:38
tā man iet  
es vairs nejūtos depresīva.
vismaz ne tik ļoti, cik pēdējos dažus mēnešus.
nezinu, vainot tetovējumu, draugus, dziļās sarunas vai alkoholu, bet man tiešām ir prieks.
dusmas lmanī turpinās sēdēt vēl ilgi, bet atkal sāku mācīties tās kontrolēt un kontrole ir sākums.î
vienīgais, ko es nekontrolēju ir miegs. pārāk daudz miega. arī tagad es plānoju iet pagulēt vēl. diemžēl. varbūt jāizmanto iespēja, kamēr nav lekciju 8am.