mājās pa šiem diviem - bet gribas teikt trīs - mēnešiem ir gribējies vienreiz. aizvakar. pirmajā the used koncertā. es pati šobrīd apskaužu sevi - skaists stāvoklis. neapskaust nevienu citu, bet sevi - par to, ka tur biju, ka redzēju, ka esmu te. paķēra uz būšanu mirklī. beidzot. un tas, ka pēc piecu vārdu sarunas ar iesildošās grupas solistu, tiku uz otro koncertu bez maksas to tikai pastiprināja.
cilvēki ir jauki.
dzīve ir skaista.
un tomēr es jūtos kaut kā nedaudz dīvaini, nedaudz ne realitātē, ne sapnī, es teiktu, ka uz mākonīša, bet dzīvi, neko nelietojoši cilvēki to varētu saprast diezgan slikti.
ir smieklīgi, bet tiešām - kad tev nav, tu vislabāk saproti, kas tev ir. tu saproti, ko sev gribas.
un tajā pašā laikā, piemēram, es jūtos kā maza meitene un nevaru tik daudzas lietas saprast un izdomāt, bet arī tas mani brīžiem tik ļoti iepriecina. jāatrod plūsma un jāļaujas plūsmai. evenflow. ja es parasti saku (vismaz pēdējās pāris dienas) - if she can do it, you can do it, tad tagad man gribas sev pateikt ja tu varēji vakar, tu vari arī šodien. un rīt. un parīt. un aizparīt. un visdrīzākais, arī pēc gada.
un ir jāsaka cilvēkiem jaukās lietas, ko tu domā. un ir jāpriecājas. balsī. acīs. vienmēr.