Ir jautājums par "ja tiešām"? Izskatās taču, ka tiešām, jāgaida tikai.

Diez ko gan neticas, ka tieši šis beigtos ar civilās aviācijas darbības pārtraukšanu (un citām ķibelēm). Mēs te jau vismaz kopš Krimas dzīvojam tādos karstā miera apstākļos, kad tūliņ, tūliņ kaut kas varētu sprāgt, bet nesprāgst. Vai nu šis trieciens (kas, piebildīšu, ir pamatots: ja ķīmiskie ieroči pret saviem pilsoņiem nav sarkanā līnija, tad kas ir?) būs tieši tas, kas visu uzlaidīs gaisā?

ja pareizi esmu izsekojis pēdējiem apdeitiem, krievi draudēja ar atbildes triecienu raķešu palaišanas vietām, kas nozīmē jau tiešu, ne vairs tikai pastarpinātu kariņu starp divām ģeržavām.

Jā, ar tādu noteikumu, ja kaut kas trāpīs pa krieviem. Lai gan tad, kad turki trāpīja pa krieviem, krievi ar no sākuma brēca visādas skarbas lietas. Neko, pabļāva, atkal draudzējas.

ok, tā ir laba piebilde, kas nozīmē, ka diezgan droši netrāpīs, pat ja trāpīs.

Krima bija specdienestu organizēts apvērsums, kas bija viegli realizējams pateicīgā vēsturiskā un kultūras augsnē. Ne gluži tas pats, kas Baltijā 1940. gadā, bet uz to pusi.

Ukrainas austrumu pierobeža - cits stāsts. Jā, esam ar to sadzīvojuši (ļoti īsu laiku, kas nemaz nebija diez ko mierīgs, vismaz nedz Sīrijā nedz soctīklos).

Sīrija - cits mērogs un iespējama tieša Krievijas un ASV karaspēju konfrontācija, citas paaudzes ieroči, par to arī bažas.

Liela daļa pasaules notikumu notiek fraktāliski, arī vēsture. Mazs notikums pēc noteikta laika kļūst par līdzīgu lielāku, iespējamas vairākas pieaugošas iterācijas, pēc kurām tas eskalējas līdz maksimālā piesātinājuma mērogiem, tad svārstības pamazām rimst un iestājas ilgstošs miera periods.

Tāpēc no pagātnes notikumiem projicēts optimisms par nākotni ir objektīvi iracionāla attieksme.

No pagātnes notikumiem projicēts pesimisms, pastāvīgi atzīstot jebkādu prognožu kļūdainuma varbūtību kā ļoti augstu (un šo kļūdu mēroga neprognozējamību) manuprāt ir racionāla attieksme, uz kuras pamata veidot savu personīgo (iz)dzīvošanas stratēģiju.

Piemēram, mierīgi un bez panikas sagādāt ūdens un konservētas pārtikas krājumus.

[sorī par daudzajiem labojumiem, šodien nespēju normāli pārlasīt pats savu tekstu, laikam jāiet paēst]

Oi nu jā, tas gan, tie man jau kopš 2014. gada stāv un tiek atjaunoti.

Vai tu domā, ka Assads izmantoja ķīmisko ieročus pret saviem pilsoņiem? Man grūti tam ticēt - domāju, ka tas ir vēl viens neo-con centiens pamotot agresiju (Boltons tagad ir krēslā).

Tieši tā... būtu tak likušies amīšu teroristi vienrei mierā... jau sapisuši visu reģionu ar savām revolūcijām un kariņiem- nē tak - nevar Asadam atļaut mierīgi sakārtot valsti savā modē... bļin tak jālien iekšā un jātaisa nestabilitāte visā reģiona... besī šitais demokrātijas miera balodis

Es, protams, varu domāt, ko es gribu, faktu tas nemainīs: vai nu lietoja, vai nelietoja. Taču ar manu ļoti ierobežoto informāciju man nav pamata domāt, ka Asads jau nu nekad nebūtu spējīgs indēt pats savus cilvēkus un tā varētu būt tikai un vienīgi amerikāņu provokācija. Tas noteikti saistīts ar paša simpātijām: Amerikas politiskā iekārta man šķiet daudz simpātiskāka par Sīrijas, un ir tieksme vairāk ticēt tiem, kas tev vairāk patīk.

Bet, lai vai kā, man izskatās šādi: ir režīms, kas ir pilnībā spējīgs nogalināt savus pilsoņus, kam ir ķīmiskie ieroči un kuŗu balsta viens cits režīms, kas arī ir spējīgs nogalināt savus pilsoņus (iespējams, pat ar ķīmiskiem ieročiem). Viņus apsūdz citi režīmi un pat starptautiskas organizācijas, un šie režīmi, lai nu ko par viņiem teiktu, tomēr nav ne tuvu tik represīvi. Jā, vienam no šiem režīmiem ir paradums iebrukt valstīs, balstoties uz šaubīgiem vai pat sagudrotiem pierādījumiem. Tough call, un 100% drošs es neesmu. Tomēr jā, saki, ko gribi, vairāk tomēr ticu Amerikai un viņas neokoniem, nevis Asadam vai Putinam. Galu galā, Putins arī mēdz melot, un daudz.

Personally, I don't think any invasion will have anything to do with the assertion of the use of chemical weapons - that's for the 'chattering classes' who like to consider themselves in the know. The real reason is the usually brutal geopolitics.
As for the Neocons, I wouldn't believe a word they say (WMD's anyone?).

Man liekas, tur nav pilsoņu koncepta. Ir dažādi etniski/reliģiski/radnieciski grupējumi, kam dažreiz ir izdevīgi būt kopā, dažreiz ne. Asads ir viens no tiem.

Ja amerikāņi tā darīs, un pat ja krievi neatbildēs, atbilde tik un tā būs bibliska.

Ar domu "Kritusi, kritusi lielā Bābele, kas apdzirdījusi visas tautas ar savas netiklības dusmu vīnu"?

Proti, līdz ar Trampa ievelēšanu rietumiem bija iespēja kaut kā mainīt ciešo iesaisti tuvajos austrumos, un kaut cik labot visu iepriekšējo valdību bezgalīgās kļūdas. Ja rietumi ento reizi - pat, kad bija iespēja rīkoties citādāk - vēlreiz uzkāps uz tā paša grābekļa, tad būs kā ar to vīru, kuram vēlāk iekšā saskrēja vairāk dēmonu nekā iepriekš.

Āmen!!!!! Labāk nevarēja pateikt! Es domāju, ka Hiltones ievēlēšana būs pizdec šiem reģioniem un Krieovijai - viņa noslaucīs tos no zemes virsas - iz Trampu man bia cerības, ka viņš būs pragmātisks, diemžēl, diemžēl... man žēl Sīrijas cilvēku un Eiropu, kas atkal uzņems migrantus :((( un pieaugs terorisms

Man šķiet, ka daļēji pie vainas ir rietumu emocionālisms un sentimentālisms. Pietika visiem morāli norūpētajiem ieraudzīt vienu random fotogrāfiju ar noslīkušu puisēnu Turcijas krastā, lai izceltos histērija un atvērtu Eiropas vārtus neierobežotai migrācijai. Šajā gadījumā līdzīgi, rietumi ir savas hipermoralizācijas slazdā.

Tomēr ļoti ērts un labklājīgs tas slazds, jo sastrādātu muļķību salīdzinot ar pārējo pasauli ir salīdzinoši maz, ir neierobežota brīvība tās apspriest un situāciju mainīt, pašam iesaistoties politikā un vairojot savu erudīciju, piemēram, ārpus soc. tīkliem, kā arī pieteik laika visu rūpīgi pārdomāt, jo nav 12h jāvergo banānu vai rīsu plantācijās.

Nu, pat ar visu brīvību apspriest, ērtībām, komfortu, labklājību, erudīciju rietumi - kā idejiski līdz šim ietekmīgākais spēks pasaulē - konsekventi pēdējos gados turpina pieņemt negudrus lēmumus, bieži vien nepamatotā, neizsvērtā emociju un retorikas uzplūdā. Labi, vari teikt, ka tas tikai parāda, ka arī rietumi reizēm ir pakļauti emocionalitātei un retorikai, tāpat kā citi, taču, kad rietumi pieņem šādus lēmumus, sekām ir daudz lielāks impakts un sekas, nekā, piemēram, cilšu kariem Āfrikā vai rohindžju vajāšanai kādā kārtejā shithole country.

Un ar kādu mērvienību mēs mērām šo ietekmi?