- 12.4.18 12:34
-
Krima bija specdienestu organizēts apvērsums, kas bija viegli realizējams pateicīgā vēsturiskā un kultūras augsnē. Ne gluži tas pats, kas Baltijā 1940. gadā, bet uz to pusi.
Ukrainas austrumu pierobeža - cits stāsts. Jā, esam ar to sadzīvojuši (ļoti īsu laiku, kas nemaz nebija diez ko mierīgs, vismaz nedz Sīrijā nedz soctīklos).
Sīrija - cits mērogs un iespējama tieša Krievijas un ASV karaspēju konfrontācija, citas paaudzes ieroči, par to arī bažas.
Liela daļa pasaules notikumu notiek fraktāliski, arī vēsture. Mazs notikums pēc noteikta laika kļūst par līdzīgu lielāku, iespējamas vairākas pieaugošas iterācijas, pēc kurām tas eskalējas līdz maksimālā piesātinājuma mērogiem, tad svārstības pamazām rimst un iestājas ilgstošs miera periods.
Tāpēc no pagātnes notikumiem projicēts optimisms par nākotni ir objektīvi iracionāla attieksme.
No pagātnes notikumiem projicēts pesimisms, pastāvīgi atzīstot jebkādu prognožu kļūdainuma varbūtību kā ļoti augstu (un šo kļūdu mēroga neprognozējamību) manuprāt ir racionāla attieksme, uz kuras pamata veidot savu personīgo (iz)dzīvošanas stratēģiju.
Piemēram, mierīgi un bez panikas sagādāt ūdens un konservētas pārtikas krājumus.
[sorī par daudzajiem labojumiem, šodien nespēju normāli pārlasīt pats savu tekstu, laikam jāiet paēst]