aksiomātiskie vektori

14.8.06 00:02
Laba daba festivāls tiešām pārsteidza, jo nebiju gaidījis, ka būs TIK labi. Gas of Latvia pārspēja Suns of Arqa jau intro laikā, faktiski pārspēja visus (arī žūpruporu Hlamkinu), violeti pelēkbalti approjicētais palags vislabāk izskatījās no lielāka attāluma. Pastnieki kā parasti bija līdz sāpēm savējie, kaut arī tikai nostaļģiskā plaknē, protams. Ingus nez kāpēc esot sagribējis, lai viņus skaņoju, tāpēc līdz pat koncim mēģināju tīšām acīs nelēkt, kas arī izdevās. Milžu cīņa... RIP Hārdijam par tekstu, tik vienkārši un uzskatāmi pateikt var tikai ģēnijs. Izdziedāju līdzi visas dziesmas, žēl, ka bija tik maz. Uz mirkli gan pazaudēju pietāti un līdzjūtīgi nodomāju, ka viņi varētu tomēr kaut kā saņemties un izlīst no dinozauru paskata. No Helēnas patika Serafafa. Bungu ansablis arī bija dikti labs.

Čillauts laikam noformējuma ziņā patika vislabāk. Tur arī pirmoreiz satiku balto pīli, kas kā iracionāls elements burzījās visur, arī pie lielā steidža. Kad biju uzcienājis viņu ar pāris brūkleņu mētrām, man ar viņu radās sekundes daļas virskontakts, kura laikā uzzināju, ka viņas misija šajā pasākumā, protams ir daudz nozīmīgāka, nekā vienkārši būt par iracionālu elementu [diemžēl es nevaru to atklāt, tāpēc, ka man ar tekstu šobrīd nav nekāds virskontakts, un pat ja būtu, neviens nesaprastu, ko es ar to gribu teikt, labākajā gadījumā būtu neauglīgas diskusijas un neiespējami precizējumi.] Jā, un arī to, ka mētras viņa vairs nevēlas. Lampiņas ar saules baterijām gar meža taciņām.. pasakaini un intīmi.

Jūra otrās dienas rītā bija ideāla, kas līcim reti ir raksturīgi. Precīzs jūras vējš un braucamie viļņi, devītie brienot dziļumā kārtīgi saliek pa muti. Portugālē esot uzzināju, ka braukšanu ar viļniem bez dēļa saucot par bodysurfing un tas esot elitāri. Rādīju klasi, novērtēja. Taču te jau tie viļņi noplīst pret sēkli, nevis pret krastu kā okeānā, tā ka tās ir nesalīdzināmas lietas - jebkurā jūrā to var darīt gandrīz vai bez adrenalīna, sanāk tīrs gandarījums :)

Pēcpusdienā satiku rasbainieks, kurš mani apkampa un mīļi uzkāpa uz kājas. Un tad atnāca smejmoon un dabūja to pašu. Tā arī nenospēlēju savu DJ setu un nedzirdēju Voiceku un Hospitāļus, jo vajadzēja saslēgt Nabas steidžu, rakstot seta diskus, tumsā sacienāties ar vodočku no capslock un kakjux, kuri bija gandrīz neredzami, jo acīs spīdēja klēpjdatora LCD lightsystem, kā arī gatavot filmu rādīšanu. Sanāca parādīt pavisam citas nekā plānots, jo atvēlētais klēpjdators pievakarē sakarsa tā, ka vairs nelasīja tās pāris DVD matricas, kas man bija līdzi. Nodomāju, ka īpašniekam rūp pēcnācēju kvalitāte, viņš to visticamāk novieto jebkur, izņemot klēpi. Labi, ka bija dažas filmas arī iekš CD.

Zemessargi likās ļoti pašaizliedzīgi un rāmi onkas. Šķiet, ka Engure, kas priekš manis ir svēta vieta, pirmoreiz redzēja tik daudz cilvēku vienuviet. Pie kroga "Būda" redzot vairākus bariņus ar vairāk vai mazāk dredainiem cilvēkiem ejam gar galvenās ielas malām, iedomājos vīziju par to, ka tie visi ir vietējie. It kā pirms 20 gadiem [t.i. 2006-jā] ir noticis bērnu taisīšanas bums, visi viņi izauguši Engurē, kur vasarā atpūšas no studijām Talsu universitātē. Viņu mammas un tēti arī vēl ir jauni un atbraukuši no Īrijas pirms gadiem piecpadsmit, un turpmākos solīdos pastāvīgos ienākumus sev nodrošinājuši, nopelnīto naudu ieguldot Āzijas akciju tirgos, bet vaļaspriekam un veselīgam dzīvesveidam turpina vākt mellenes un audzēt tomātus.

Pārsteidza kvalitatīvais uz vietas gatavotais ēdiens ar negarām rindām. Un Lāčplēša alus arī bija labs, īpaši Dzintara. Vēl nejauši atklāju, ka kaut kur būdiņās dziļi ienaidnieka aizmugurē triecientempā pārdeva [deva par velti?] pelmeņus. Kāds pēc skata šveicietis ļoti ilgi nekustīgi vēroja tievo kečupa rakstu un tad ārkārtīgi uzmanīgi bakstīja vienu pelmeni, tā arī nespējot sadūšoties piebāzt porcijai degunu, kur nu vēl atvērt muti. Katlu izdalīja 3 minūtēs, bet process bija ciklisks un turpinājās krietni ilgi, spriežot pēc tā, ka palīdzēju pavārtantei jau tumsā atstiept ārtējo pelmeņu kasti.

Kaut kā gribējās, lai folka skatuve dienā neliktos tik atstumta maliņā. Tās dziesmas ir tīrradņi, un tie cilvēki tajā brīdī arī. Bez izrādīšanās, svinīgi ar brīnuma sajūtu ik dziesmā un trijos no četriem klausītājiem. Protams, ka elektro stage, kas brīžiem no attāluma pārsita folkloristus vajadzēja atvērt vēlāk un lielo arī, bet to jau nevarēja paredzēt. Arī man gribējās pabūt visur, un es to arī izveicu, un tas kopumā ir vislabākais pasākuma kvalitātes rādītājs. Uz rīta pusi neizturēju un apkampu organizatorus, jo bija neizsakāmi laba sajūta. Jipiii!!! Jācer, ka nākamgad būs atkal.
dekodējas: Latvijas Gaze - select Disco 1.mp3
lauž: dehidratēts
2 aksiomas ieteikt virzienu

14.8.06 10:02
jācer gan ;)
ieteikt labāku virzienu

15.8.06 17:07
mry

:))
ieteikt labāku virzienu