 |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) primavera | |
|
|
|
|
Ar katru rindkopu, ko izlasu grāmatā "Zelta Pods", šķiet kļūstu tuvāka cilvēkam-pirmlasītājam. Ar katru ideju un vārdu, šķiet iemīlos vairāk un skaidrāk. Man pat šķiet, ka reibstu un mulstu vienlaicīgi! Nevaru apgalvot un saukt to par mīlestību, bet vienu zinu noteikti, ka tas ir kas sakistāks un svētāks, mīļāks nekā dažu citu izbļaustītās un gadiem ilgstošās mīlestības. Mīlestība jau nerodas starp diviem cilvēkiem, tā rodas kaut kur vēdera apvidū, aiz lilijām un tauriņiem. Tā rodas pret otru cilvēku un tā pat kā red bull, tā paceļ spārnos!
Mūzika: Frank Sinatra- New York, New York
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
From: dusk |
Date: 6. Februāris 2008 - 00:32 |
| (Link) |
|
Principā par mīlestību cilvēki mēdz dēvēt buķeti, kas sastāv no: romantikas, erotikas, izzināt kāres, simpātijas, pieķeršanās, domu harmonijas, aizraušanās, kautrīguma, vēlmēm, sapņiem, iedomām, kopizklaidēm, domubiedriem. Un vēl viskautkas. Mīlestības forma ir mainīga. Atkarīga no personas attīstības pakāpes. Tad nu kādā brīdī var būt, ka cilvēks vienu lietu sauc par mīlestību. To spēcīgāko (vienam tā ir iekāre, vienam var būt romantiska aizraušanās, citam vēl kas). Pēcāk varbūt (vai arī nekad) kāda cita lieta spēcīgākā tad to dēvē par mīlestību. Es te aprakstīju tikai virzienu mīlestības pret pretējo dzimumu, kādu mājdzīvnieku, apkārtējiem. Ir vēl otrs virziens personas vecāki.
Respektīvi, kāda jēga manam garajam penterim! To ka, ja kāds (tu) mēģina sadalīt mīlestību, atklāt tajā ko jaunu, jaunas formas. No tā nemainās mīlestība kā tāda. Tā ietver visu. Mainās tikai konkrētās personas attieksme.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
es gan vairāk te biju domājusi izjūtas, kādas rodas no tā sauktās "it kā" mīlestības! Ja es apgalvoju ka mīlu kādu, bet man nekas cits kā ciešanas, sāpes, asaras, dusmas, aizvainojums sirdī nav, vai tā ir mīlestība..?? Fui, nē, jeak, pē! Es runāju par mīlestību, nevis kā jūtām pret kādu cilvēku, bet par mīlestību kā dvēseles stāvokli! Mīlestība kā dvēseles stāvoklis, tā uzjundī smaidu, liek lēkāt un tikt galā ar tiem tauriņiem vēderā un nepārspējamo laimes sajūtu visapkārt! Te nav vajadzīga otra persona, mīlestība pret dzīvi!
Nobeigumā: Vienalga, lai kā Tu sauktu tās jūtas pret otru cilvēku, tā nav mīlestība, ja savā starpā ir strīdi, aizvainojums, dusmas un naids. (kaut nelielā devā) Pats vārds "mīlestība" izslēdz šādu iespēju!!
Nu ko, ideālistus sit krustā??
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
aizšķir pāršķir 
