Ar katru rindkopu, ko izlasu grāmatā "Zelta Pods", šķiet kļūstu tuvāka cilvēkam-pirmlasītājam. Ar katru ideju un vārdu, šķiet iemīlos vairāk un skaidrāk. Man pat šķiet, ka reibstu un mulstu vienlaicīgi! Nevaru apgalvot un saukt to par mīlestību, bet vienu zinu noteikti, ka tas ir kas sakistāks un svētāks, mīļāks nekā dažu citu izbļaustītās un gadiem ilgstošās mīlestības. Mīlestība jau nerodas starp diviem cilvēkiem, tā rodas kaut kur vēdera apvidū, aiz lilijām un tauriņiem. Tā rodas pret otru cilvēku un tā pat kā red bull, tā paceļ spārnos!